jaunumi
biografija
diskografija
MP3
izpilditaji
foto galerija
kontakti
  <-- mobilie toniVēstules Paulam
MicRec Publishing
Microphone Records
Grafton Internet

Raimonda Paula radošā biogrāfija

Izcilākais latviešu populārās mūzikas autors un pianists Raimonds Pauls ir slavenākais komponists ne tikai Latvijā, bet tālu aiz tās robežām. Viņa mūzika skanējusi neskaitāmās valstīs, visprestižākajās koncertzālēs, un tas, pateicoties viņa unikālajām melodiķa dotībām. Maestro Paula bagātā radošā iztēle apvienojusi latviešu tautas mūzikas intonācijas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un tautiskās ziņģes intonācijas un elementus ar modē nākošiem strāvojumiem, allaž spējot radīt aktuālu, visiem interesantu un reizē ārkārtīgi demokrātisku mūziku.
Tai piemīt mūsdienīgi ritmi, aranžējumi, vienlaikus izsmalcināta harmonijas izjūta palīdz komponistam izvairīties no vienmuļības, kas diemžēl iezogas daudzos mūsdienu popmūzikas paraugos. Atšķirībā no daudziem dziesmu autoriem, bieži tieši Pauls ir savu sacerējumu interprets vai izpildītāju koncertmeistars, viņa klavierspēlei raksturīgs ļoti individuāls, īss, akcentēti aprauts piesitiens, kas ļauj nekļūdīgi atpazīt viņa stilu. Taču viņš nebaidās savas melodijas uzticēt arī citu radošo kolektīvu interpretējumam vai arī veido īpašus atskaņotājmākslinieku sastāvus, producējot savas mūzikas skanējumu pats.
Pēc sešdesmito gadu spožās džeza pianista un komponista karjeras, turpmāk Raimonds Pauls par savu galveno izteiksmes formu izraudzījies dziesmu, vienlaikus spēdams savas skaņraža fantāzijas attīstīt arī plašos muzikāli skatuviskos darbos – mūziklos un dziesmuspēlēs. Savu darbu atskaņošana viņš allaž izvēlas vistalantīgākos dziedātājus un mūziķus, līdz ar to paceldams savas mākslas kvalitātes latiņu līdz citiem neaizsniedzamam augstumam. Piedevām Paula spožā intuīcija atkal un atkal nebeidz pārsteigt ar jauniem, negaidītiem projektiem, viņa radītais jau 50 gadus ir latviešu populārās mūzikas neatņemama sastāvdaļa, aklimatizējoties pat līdz folkloras statusam. Paula dziesmas iecienītas visu paaudžu klausītāju vidū ne tikai Latvijā, jo arī bijušās Padomju Savienības iedzīvotāji izceļojot nes līdzi savu mīlestību pret Raimonda Paula lielisko mūziku, un joprojām Maestro pienāk uzaicinājumi koncertēt daudzās pasaules valstīs.


Komponists, pianists, diriģents, aranžētājs un producents Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12.janvārī Rīgā, Iļģuciemā, viņa tēvs ir stiklapūtējs, māte – mājsaimniece. Kopš 4 gadu vecuma apgūst klavierspēli, vispirms Rīgas Mūzikas institūta muzikālajā bērnu dārzā, tad 1943. gadā iestājas Rīgas pilsētas 7.pamatskolā, bet mūzikā privāti skolojas pie profesora Valerija Zosta, pedagoģēm Emmas Eglītes un Jutas Daugules.
1946. gadā Raimondu Paulu uzņem E. Dārziņa mūzikas skolā, un trīs gadus viņam ir divas skolas. Arī vispārizglītojošajā skolā zēns aktīvi muzicē – spēlē pavadījumus mākslas vingrotājiem, korim, uzstājas koncertos un citos sarīkojumos.

1949. gadā Pauls beidz 7.pamatskolu un pāriet tikai uz E.Dārziņa tolaik desmitgadīgo mūzikas vidusskolu, 1952. gadā pabeidz vispārizglītojošo priekšmetu kursu un vēl gadu apmeklē tikai mūzikas nodarbības, lai pēc iespējas labāk sagatavotos iestājpārbaudījumiem Konservatorijā. Paralēli mācībām, kopš 14 gadu vecuma spēlē klavieres dažādos deju ansambļos, apgūst improvizācijas mākslu un džeza ābeci, sāk komponēt.
Latvijas Valsts Konservatorijā 1953. gadā Raimondu Paulu uzņem Hermaņa Brauna klavierklasē, kuru viņš absolvē 1958. gadā. Arvien vairāk laika studenta dzīvē aizņem muzicēšana dažādos kolektīvos, tostarp arī restorānos. Kopā ar Konservatorijas kursabiedru Egilu Švarcu 1956. gadā izveido t.s. Rīgas Radio estrādes sekstetu (Pauls – klavieres, Švarcs – kontrabass, Gunārs Kušķis – klarnete, Georgs Slaveckis – ģitāra, Haralds Brando – sitamie instrumenti, Eduards Ābelskalns – vibrafons), ar kuru top ieskaņojumi radiofonā, arī Paula instrumentālās mūzikas ieraksti. 1956. gada pavasarī Rīgas Radio ierakstīta Raimonda Paula pirmā dziesma Nenosūtītā vēstule (Liriska dziesma) Valentīnas Butānes priekšnesumā. Ar sekstetu sadarbojas Edgars Zveja, Vera Davidone u.c. profesionāli dziedātāji, 1957. gadā ansamblis tiek iekļauts jaunizveidotā Rīgas Estrādes Orķestra sastāvā, Pauls kļūst par REO pianistu.
Pēc Konservatorijas beigšanas Pauls tiek norīkots darbā uz Latvijas Filharmoniju par koncertmeistaru, bet paralēli turpinās viņa komponista darbība. 1961. gadā par ciklu Portreti iegūts laureāta nosaukums jauno komponistu daiļdarbu skatē Maskavā. Pauls izveido jaunu radošo kolektīvu – instrumentālo trio (Pauls – klavieres, Aivars Timšs – kontrabass, Haralds Brando – sitamie instrumenti), kam sacer vairākus nozīmīgus džeza stila skaņdarbus, ciklus un svītas. Tas mudina skaņradi atkal uzsākt studijas Konservatorijā, šoreiz Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē (1962 – 1965).

1962. gadā Pauls tiek iecelts par Profesionālās izglītības kultūras nama orķestra Darba rezerves vadītāju. 1962. gadā viņš pirmoreiz  sacer mūziku teātra izrādei (Miks un Dzilna Drāmas teātrī), 1964. gadā rada pirmo skaņuceliņu pilnmetrāžas mākslas filmai (Aloiza Brenča Līdz rudenim vēl tālu). 1963. gadā top pirmais balets – Kubas melodijas. Paralēli Rīgas radio bez mitas tiek ieskaņotas liriskas estrādes dziesmas, jau kopš 1958. gada tām vārdus raksta lielākoties dzejnieks Alfrēds Krūklis.
1964. gadā Pauls kļūst par Rīgas Estrādes Orķestra muzikālo vadītāju, galveno diriģentu un vienlaikus pianistu. Kopš 1967. gada Latvijas (PSR) Komponistu Savienības biedrs.
1967. gadā viņš saskaņā ar popmūzikas modes tendencēm samazina REO sastāvu, attālinās no džeza žanra. REO solisti tolaik ir Margarita Vilcāne, Ojārs Grīnbergs, Zdislavs Romanovskis, divus gadus vēlāk viņiem pievienojas Nora Bumbiere. 1968. gada pavasarī tiek nodota kārtējā Paula autorprogramma, kurā skan deviņas dziesmas ar Alfrēda Krūkļa vārdiem un četras no tām – Nepārmet man, Mežrozīte, Baltijas jūrai un Dziesma nenosalst kļūst par latviešu estrādes žanra nezūdošiem grāvējiem. 1968. gadā aizsākta arī radioraidījuma Mikrofons dziesmu aptauja, kurā 11 reizes, līdz pat 1982. gadam (aptauja nenotiek no 1972 – 1975) par populārākajām Latvijā kļūst tieši Paula dziesmas. 1969. gadā iznāk pirmā Raimonda Paula skaņuplate Tev, mana labā, un turpmāk faktiski katru gadu iznāk vismaz pa vienam Paula albumam. Sešdesmito gadu beigās pirmais komponista starptautiskais hits Zilie lini (Siņij ļon) Larisas Mondrusas priekšnesumā padara Paula vārdu slavenu visā toreizējā PSRS. Kopā ar REO Pauls uzstājas Somijā, Ungārijā, Polijā, VDR, PSRS republikās, 1969. gadā plūkti lauri Prāgas starptautiskajā džeza festivālā. Festivālā Cilvēks un jūra (Rostoka, VDR, 1969) Margarita Vilcāne ar lieliem panākumiem dzied Paula dziesmu Maza, maza istabiņa, kas vēlāk tiek tulkota itāliski, pārtopot mīlas dziesmā.
1970. gadā Paula dziesma Liepājai (Manai pilsētai) pirmoreiz izskan Vispārējos Dziesmu svētkos kopkora priekšnesumā.

1971. gadā Pauls, nemitīgās koncertdzīves nogurdināts, pamet REO, lai veidotu mazāku mūziķu sastāvu, tā saucamo, vokāli instrumentālo ansambli jeb, rietumu izpratnē, rokgrupu, ar kuru var operatīvāk īstenot savas radošās idejas. Komponista skats vērsts uz notiekošo latviešu rokmūzikas jaunaudzē, kur viņš pamana jauniešu auditorijā atzīto ansambli Katedrāle. Kad grupa izjūk, Pauls savā jaunajā projektā iesaista ansambļa ģitāristu, vienlaikus arī komponistu Gunāru Šimku un bundzinieku Vladimiru Smirnovu. Instrumentālā grupa veidojas Rīgas Radio paspārnē, par basģitāristu kļūst Ivars Galenieks, pie klavierēm, protams, pats Pauls. Grupai īsta nosaukuma nav, tās apzīmējumam tiek lietots vārds Studija. Paralēli 70. gadu sākumā top komponista pirmās dziesmas korim.
Tolaik Pauls uzteic duetu Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks, kas savas ugunskristības piedzīvoja viņa komponētajā dziesmā Savāda vasara – abi kļūst ne tikai par jaunā ansambļa zvaigznēm, bet arī par izcilāko duetu latviešu estrādes vēsturē. 1973. gadā Paula ansamblis pievienojas Latvijas Valsts Filharmonijas profesionālajiem kolektīviem, notiek sastāva izmaiņas – bundzinieks ir Vladimirs Boldirevs, basu spēlē Boriss Bannihs, bet pie taustiņiem stājas Zigmars Liepiņš. Katru gadu tiek gatavota arvien jaunu dziesmu programma, stilistiski variējot no džeroka un ārtroka (Cikls ar Dainas Avotiņas vārdiem, Spēļu nakts Duntes krogā) līdz šlāgerim (Par pēdējo lapu) un ziņģēm (joku dziesmas). Septiņdesmitajos gados par Paula galveno dzejnieku kļūst Jānis Peters, un dziesmas top divos veidos – vispirms mūzika vai (retāk) - vispirms dzeja.
1975. gadā ansamblis pieņem nosaukumu Modo, sākas koncertturnejas pa toreizējās Padomju Savienības pilsētām, 1976. gadā Bumbiere piedalās prestižajā Sopotas dziesmu konkursā, paliekot 2.vietā. Tiek apceļotas sociālisma bloka valstis (Polija, Bulgārija, Austrumvācija), papildinās dziedātāju sastāvs – Modo pievienojas Mirdza Zīvere, Aija Kukule u.c..1977. gadā Modo pamet Bumbiere, bet 1978. gadā – pats muzikālais vadītājs Raimonds Pauls.

Septiņdesmito gadu nogalē par Raimonda Paula daiļradi lielu interesi sāk izrādīt Maskavā – Centrālajā Televīzijā. Komponistam atveras ceļš pie desmitiem miljonu lielas auditorijas, sākās sadarbība ar lieliskiem krievu dzejniekiem, Paula dziesmas krievu valodā dzied estrādes zvaigznes Alla Pugačova, Valērijs Ļeontjevs, Jāks Joala, Roza Rimbajeva, Nikolajs Gnatjuks un daudzi citi.
Radošās darbības aktivizācija liedz nodarboties ar regulāru koncertdarbību vai konkrēta radošā kolektīva vadīšanu. Turpmāk Pauls dod priekšroku kompozīcijai un savu darbu iestudējumiem dažādos muzikālajos sastāvos un kolektīvos. Viņa dziesmas un skaņdarbus iestudē Liepājas ansamblis Credo, Bauskas Dālderi, Rīgas Politehniskā institūta grupa Inversija ar solisti Olgu Pīrāgu priekšgalā, bet divatā ar Inversijas pianistu Hariju Bašu Pauls iestudē regtaimu programmu. Komponists sadarbojas ar dziedošajiem aktieriem Edgaru Liepiņu, Imantu Skrastiņu, Rolandu Zagorski, Jāni Paukštello, aktieru ansambli Mūžīgais Unisons, dziedātājiem Mirdzu Zīveri, Žoržu Siksnu, Ingu Pētersonu, sacer vairākas soloprogrammas Aijai Kukulei, komponē ar klasiķu (Rainis, Aspazija, Plūdons, Austra Skujiņa), kā arī Leona Brieža u.c. autoru dzeju.

1979. gadā Raimonds Pauls kļūst par Latvijas Valsts Televīzijas un Radioraidījumu komitejas muzikālo kolektīvu (radio kora, simfoniskā orķestra un Latvijas TV un Radio estrādes un vieglās mūzikas orķestra) māksliniecisko vadītāju (līdz 1982. gadam). 1980. gadā Pauls kļūst par pasniedzēju Konservatorijā, kur līdz 1983. gadam  vada džeza improvizācijas klasi. Kopš 1981. gada Pauls pievēršas arī bērnu mūzikai, komponējot zēnu korim, kļūst par radio bērnu vokālā ansambļa Dzeguzīte koncertmeistaru un dziesmu autoru.
1981. gadā notiek Raimonda Paula pirmais solokoncerts Maskavā, kam seko regulāras uzstāšanās zem Kremļa sarkanajām zvaigznēm. Paula dziesmas krievu valodā skan ar dzejnieku Andreja Vozņesenska, Iļjas Rezņika u.c. ievērojamu dzejnieku vārsmām. Vairākkārt Paula dziesmas uzvar starptautiskajos konkursos: 1979. gadā Sopotas dziesmu konkursā, 1987. gadā Bratislavas Lirā u.c. un kļūst par PSRS Centrālās televīzijas, tātad valsts Gada dziesmām konkursā Pesņa goda. Astoņdesmitajos daudzas Paula komponētas melodijas (Miļļion alih roz, Starinnije časi, Maestro, Podberu muziku, Taņec na barabaņe, Verņisaž utt.) kļūst par visas lielās PSRS grāvējiem!
1981. gada rudenī Pauls ar dziedošo aktieri Imantu Skrastiņu dodas koncertturnejā pie ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem ASV un Kanādā: no 22. septembra līdz 14.oktobrim viņi uzstājas Monreālā, Toronto, Vankūverā, Sanfrancisko, Ņujorkā, tostarp slavenajā Kārnēgīhollā.

No 1982. gada Pauls ir Latvijas Valsts Televīzijas un Radioraidījumu komitejas mūzikas raidījumu galvenās redakcijas galvenais redaktors, no 1985. gada – mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors. Pēc viņa iniciatīvas pie Latvijas TV un Radio estrādes mūzikas orķestra Radiofonā izveido grupu Remix(1985), kam dziesmas komponē arī Pauls.
1984. gadā viņu izvēl par Latvijas PSR Komponistu Savienības valdes sekretāru. R. Pauls paralēli savai muzikālajai darbībai ir bijis LPSR Augstākās padomes deputāts.
1984. gadā komponists dodas kopīgā turnejā ar Valēriju Ļeontjevu pa Krieviju un Ukrainu.
1986. gadā pēc Paula iniciatīvas izveidots Vissavienības jauno dziedātāju festivāls Jūrmala, komponists sadarbojas ar dziedātāju Laimu Vaikuli, rakstot dziesmas latviešu un krievu valodās, kuras Vaikules repertuārā ir šobaltdien.
1988. gadā Pauls veicina Eduarda Rozenštrauha renesansi, rīkojot kopīgus koncertus, viņa dziedātāju sarakstam pievienojas Andris Daņiļenko, Dainis Porgants u.c.. 1988. gadā notiek pirmais Raimonda Paula solokoncerts Helsinkos, Somijā. Pēc viņa iniciatīvas izveidots bērnu – dziedātāju konkurss Cālis.

1988. gadā komponists iecelts par Latvijas PSR Valsts Kultūras komitejas priekšsēdētāju, no 1989. līdz 1993. ir Latvijas kultūras ministrs. Ir Lielās Mūzikas Balvas dibināšanas iniciators.
1992. gadā Kanādā un ASV notiek Paula autorkoncerti Mana dziesma Latvijai kopā ar Daini Porgantu.
1992. gadā komponists iedibina Latvju Ziņģes tradīciju, īpaši demokrātisku Līgo vakara autorkoncertu un šlāgermūzikas festivālu vienlaikus. Kopš 1993. gada mūzikā sadarbojas ar dzejnieku Guntaru Raču.
1993 – 1998 Pauls ir Valsts prezidenta padomnieks kultūras jautājumos, paralēli (1993 – 1995) strādā par Latvijas Radio bigbenda galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju. Turpmāk katru gadu komponists veido solokoncertu programmas, sadarbojoties ar arvien jauniem muzikāliem talantiem, aktīvi koncertē.
1994. gada 20.jūnijā klajā nāk R.Paula pirmais mūzikas albums diska formātā ... un sākas viss no gala, kurā sakopoti dažādos radošajos periodos radītu dziesmu jauni aranžējumi. Par dzejas izrādi Visi koki dieva doti, koncertu Svinga laiks un kompaktdisku Ziemassvētkos Pauls saņem Lielo mūzikas balvu ‘1994.
1996. gadā notiek Paula jubilejas koncertturneja pa Latvijas pilsētām, seko koncerti ASV un Kanādā ar Laimu Vaikuli un Dzeguzīti, kas arī pieliek punktu ilgstošām turnejām viņa kā pianista karjerā.
1997. gada maijā Pauls kopā ar pašmāju un ārzemju solistiem Latvijas Nacionālajā operā sniedz koncertu, kas veltīts Dž.Gēršvina simtgadei. 1998. gada pavasarī top programma Regtaims operā, 1999. gadā sacerēts pirmais garīgās mūzikas cikls Liec galvu krusta priekšā vīru korim un solistam.
Tiek rīkoti koncerti Raimonda Paula īpašumā Līči, Mazsalacas rajonā, rakstītas dziesmas, veidotas koncertprogrammas jaunajiem dziedātājiem (Marija Naumova, Ance Krauze, Normunds Rutulis, Gunārs Kalniņš, Jānis Kurševs u.c.).
2002. gadā Pauls atkal uzstājas Maskavā ar triumfāliem autorkoncertiem, kuros piedalās Alla Pugačova, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule un dziedātāji no Latvijas. Kopš 2002.gada komponists līdzdarbojas Jauno izpildītāju konkursā Jaunais vilnis, ir tā žūrijas priekšsēdētājs.
1998 – 2002 ir 7.Saeimas deputāts (Jaunā partija), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja vietnieks. 2002 – 2006 ir LR 8.Saeimas deputāts (Tautas partija), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un pieprasījumu komisijas loceklis.

Raimonda Paula mūziku pazīst visā pasaulē: koncerti sniegti, albumi un dziesmas izdoti visās Austrumeiropas valstīs, NVS valstīs, Somijā, ASV, Kanādā, Japānā, Izraēlā utt.. Par vispopulārāko noteikti saucama Dāvāja Māriņa alias Miļļion alih roz, kas kļuva par grāvēju Japānā, Somijā, visā Austrumeiropā, Paula dziesmas tulkotas krievu, somu, japāņu, itāliešu, vācu, angļu u.c. valodās.

Goda nosaukumi:
1967. gada augustā – Nopelniem bagātais mākslas darbinieks
1976. gada jūnijā – LPSR Tautas skatuves mākslinieks
1985. gada janvārī – PSRS Tautas skatuves mākslinieks
1992. gada 24.11. – Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda biedrs
Trijzvaigžņu ordenis (3.šķira), piešķirts 1995. gada 12 . aprīlī, tātad 3zvaigžņu ordeņa komandieris (par nopelniem Latvijas valsts labā).
Valsts un komjaunatnes prēmiju laureāts
Lielās mūzikas balvas‘1994 laureāts (par dzejas izrādi Visi koki Dieva doti, koncertu Svinga laiks un kompaktdisku Ziemassvētkos)

Galvenie darbi:

Muzikāli skatuviski darbi
Pāri, kas dabonas (1976)
Māsa Kerija (1978)
Nāc pie puikām (1982)
Vella būšana (1987)
Meža gulbji (1995)
Leģenda par Zaļo Jumpravu (2000)

3 baleti:
Kubas melodijas (1963)
Ritmi, ritmi (1979)
Vitrāžas (1979)

Mūzika 30 teātra izrādēm, to vidū Īsa pamācība mīlēšanā, Atjautīgā aukle, Šerloks Holmss, Brands, Džons Neilands, Elizabete – Anglijas karaliene, Grāfs Monte Kristo, Dāmu paradīze, Melanholiskais valsis utt.., leļļu teātra izrādēm Runčuks Punčuks, Velniņi, Ceturtais skriemelis utt.. Mūzika radiouzvedumiem un raidlugām.

Mūzika vairāk kā 30 filmām, to vidū Vella kalpi, Vella kalpi Vella dzirnavās, Tauriņdeja, Melnā vēža spīlēs, Dāvana vientuļai sievietei, Mans draugs – nenopietns cilvēks, Teātris, Limuzīns Jāņu nakts krāsā, Likteņdzirnas, seriālam Ilgais ceļš kāpās utt..

Kora mūzika:
3 dziesmas korim un klavierēm (1972)
10 latviešu tautasdziesmu apdares zēnu korim (1980)
dziesmu cikls zēnu korim ar Aspazijas vārdiem (1980)
Baltās dziesmas zēnu korim un instr. ansamblim (1981)
Dziesmu cikls klavierēm un korim (1984)
cikls Vītola stabules dziesmas zēnu korim (1984)
Mazs, laimīgs zēns, desmit dziesmas zēnu korim un klavierēm ar M.Karēma vārdiem (1985)
cikls Pērļu zvejnieks zēnu korim un tenoram (1986)

Estrādes dziesmu cikli:
Vecās Rīgas vitrāžas (1971)
Piecas dziesmas ar D.Avotiņas vārdiem (1972)
Austrumu motīvi (1982)
Pilsētas romance (1983)
Melnais kliedziens (1985)
Cikls ar Raiņa vārdiem (1985)

Vairāk nekā 500 dziesmu

Bērnu mūzika:
Apm. 70 dziesmas bērniem

Džeza mūzika:
Svīta Portreti (1962)
Rapsodija klavierēm un vieglās mūzikas orķestrim (1964)
Svīta Iespaidi (1965)
Svīta Dienvidu akvareļi (1965)
Kalnu skices (1966)
Piecas improvizācijas latviešu tautasdziesmu garā (1967)
Svīta Melnās krāsas (1967)
Džeza ekspresijas (1970) u.c. skaņdarbi

Instrumentālā mūzika:
apm. 300 skaņdarbu, to vidū dziesmu instr. versijas, tautas dziesmu apdares, versijas par pazīstamām tēmām, klasikas komponistu skaņdarbu apdares.

Vairāk nekā 80 albumu ar dziesmām un instrumentālo mūziku

Papildus: Raimonda Paula Līgo vakara sarīkojumi:

1992. gads - Brīvdabas muzejs, Rīga
1993. gads - Valmiera, Pauku priedes
1994. gads - Kuldīga
1995. gads - Rēzeknes kartodroms
1996. gads - Ventspils pilsētas parks
1997. gads - parks pie Mežotnes pils
1998. gads - Raimonda Paula privātīpašums, Līči
1999. gads - Krāslava
2000. gads - Liepāja
2001. gads - Mežaparks, Rīga
2002. gads - Valmiera
2003. gads - Aizkraukle
2004. gads - Valka
2005. gads - Kuldīga

 

(c) 2006 Izdevniecība MicRec / Daiga Mazvērsīte