Izcilākais latviešu populārās mūzikas autors un pianists Raimonds Pauls ir slavenākais komponists ne tikai Latvijā, bet tālu aiz tās robežām. Viņa mūzika skanējusi neskaitāmās valstīs, visprestižākajās koncertzālēs, un tas, pateicoties viņa unikālajām melodiķa dotībām. Maestro Paula bagātā radošā iztēle apvienojusi latviešu tautas mūzikas intonācijas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un tautiskās ziņģes intonācijas un elementus ar modē nākošiem strāvojumiem, allaž spējot radīt aktuālu, visiem interesantu un reizē ārkārtīgi demokrātisku mūziku.
Komponists, pianists, diriģents, aranžētājs un producents Ojārs Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā, Iļģuciemā. Viņa bērnības mājas Nordeķu ielā vairs nav – tās vietā šodien slejas bezpersoniskas bloku mājas. Bet, kā zināms, tieši bērnībā gūst pamatu un spēku visai dzīvei. Paula ģimene cēlusies no strādnieku cilts – Voldemārs Pauls jau piecpadsmit gadu vecumā dodas uz fabriku, kur strādā viņa tēvs Ādolfs. Voldemāra māte un Ādolfa sieva, nākamā komponista vecmāmiņa Aleksandra, uztur nelielu bodīti, kur nepieciešamas palīdzes. Par to kļūst šuvējas mācekle Alma Matilde Brodele.
Lasīt vairākKomponists, pianists, diriģents, aranžētājs un producents Ojārs Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā, Iļģuciemā. Viņa bērnības mājas Nordeķu ielā vairs nav – tās vietā šodien slejas bezpersoniskas bloku mājas. Bet, kā zināms, tieši bērnībā gūst pamatu un spēku visai dzīvei. Paula ģimene cēlusies no strādnieku cilts – Voldemārs Pauls jau piecpadsmit gadu vecumā dodas uz fabriku, kur strādā viņa tēvs Ādolfs. Voldemāra māte un Ādolfa sieva, nākamā komponista vecmāmiņa Aleksandra, uztur nelielu bodīti, kur nepieciešamas palīdzes. Par to kļūst šuvējas mācekle Alma Matilde Brodele. Nepaiet ilgs laiks, līdz Voldemārs meiteni bildina un 1932. gadā viņi svin kāzas. Raimonds nav viņu pirmais dēls – diemžēl pirmdzimtais Gunārs četru mēnešu vecumā mirst no meningīta. Varbūt tāpēc 1936. gada 12. janvārī pasaulē nākušajam Ojāram Raimondam šūpulī likta divu mūžu vērtība – viņš sargāts un mīlēts ar dubultu spēku.
Jau pirms dēla dzimšanas tēvam ir skaidrs, ka viņam jākļūst par mūziķi. Jaunībā salasījies grāmatas par slavenu mūziķu dzīvi, Voldemārs nolemj, ka jāaudzina jauns Paganīni – kā nekā viņa tēvs Ādolfs spēlējis vijoli, bet viņš pats – bungas vietējā strādnieku ansamblī “Mihavo”. Tēvs vienmēr smagi strādājis, tāpēc grib, lai dēlam dzīve ir vieglāka. Pēc viņa uzskatiem – kas gan var būt vieglāks par muzikanta profesiju. Bet cik gan aplami viņš domā.. Tā nu Raimonda tēvs sagādā lietotu vijolīti, un ved Raimondu uz Rīgas Muzikālā institūta muzikālo bērnudārzu. Pirkstiņi vēl ir par īsu, lai spēlētu vijoli, tāpēc mūzikas nodarbības sākas ar klavierspēli. Tolaik skolotāja nodomā, ka ar tik strupiem pirkstiem nekāds pianists, kur nu vēl vijolnieks, no zēna neiznāks. Neesot nekādu sevišķu dotumu – spēlēs klavieres, bet vairāk nekā īpaša arī nebūs.. Klavierspēle audzina rakstura stingrību, jo neskaitāmās atkārtošanas un kļūdu labošanu spēj izturēt tikai stipras gribas cilvēks. Četru gadu vecumā šāda apņēmība piemīt retajam, tāpēc tēvs ne tikai ar mīļiem vārdiem skubina dēlu vingrināties. Lutināšana šajā ģimenē nav cieņā – tēva vārds ir likums. Ja ar vārdiem ir par maz, tad tiek arī pa dunkai. Tomēr arī Paula spītība liek viņam trenēties, lai pārspētu skolotāju apgalvojumus. Viņš to vēlas pierādīt ar darbiem. Kamēr citi bērni ārā spēlējās, Raimonds ar asarām acīs uz savām vecajām klavierēm atkal un atkal atkārto gammas.
Arī Otrais pasaules karš nespēj mainīt Raimonda tēva nodomus. 1943. gadā Raimonds iestājas Rīgas pilsētas 7. pamatskolā, bet klavierspēli skolojas privāti pie slavenā profesora Valerija Zosta, pedagoģēm Emmas Eglītes un Jutas Daugules. Taču viņu skološanas metodes domātas studentiem, nevis zinātkāriem puišeļiem, kuriem viss ātri apnīk. Pauls dzīvo netālu no skolas un atceroties skolas gadus stāsta: “Mums bija milzīgs respekts pret skolotājiem. Kad skolotāja pēcpusdienās gāja uz mājām, es vienmēr bailēs drebēju – kaut tik neienāktu pie mums.. Ja es biju kaut ko sastrādājis, skolotāja allaž ienāca mūsu mājās un pateica to tēvam. Viņš bez jebkādas skaidrošanas man kārtīgi sadeva. Ja es vēl centos muldēt, dabūju divkārt vairāk.”
Frontei tuvojoties, Alma Matilde ar bērniem – Raimondu un viņa māsu – 1939. gadā dzimušo Edīti – uz neilgu laiku pārceļas pie radiem uz dzimtajiem Vidrižiem. Šajā laikā puikas vairs nejūsmo par dabu, bet gan vāc karavīru atstātās “trofejas”. Ne viens vien šajos gados paliek bez rokām vai acīm.. Arī Raimonds piedalās kādā spridzināšanā – viss pulveris no ziņkārīgo kaimiņu atlauztās raķetes ietriecas viņam sejā. Raimonds gūst sejas apdegumus – labi, ka acis pagūst aiztaisīt – citādi būtu kļuvis akls. Apdegumus izārstē kāds gudrs krievu armijas ārsts. Bet no kāda cita eksperimenta rēta uz pirksta palikusi vēl tagad
Pēc kara, atgriežoties Nordeķu ielā, Iļģuciemā, gandrīz katrai ģimenei piešķirts neliels kartupeļu lauks, gurķu un sīpolu dobe, jāņogu krūms. Pauliem ir arī sava kaza, kuru bērniem šad tad nākas aprūpēt. Mamma darbojas pa māju un dārzu, tēvs garas stundas aizvada fabrikā, un arī bērniem smags darbs kļūst par ikdienišķu un pašsaprotamu lietu – tāpat kā kārtība un pieklājība pret apkārtējiem.
Lasīt vairākPēc kara, atgriežoties Nordeķu ielā, Iļģuciemā, gandrīz katrai ģimenei piešķirts neliels kartupeļu lauks, gurķu un sīpolu dobe, jāņogu krūms. Pauliem ir arī sava kaza, kuru bērniem šad tad nākas aprūpēt. Mamma darbojas pa māju un dārzu, tēvs garas stundas aizvada fabrikā, un arī bērniem smags darbs kļūst par ikdienišķu un pašsaprotamu lietu – tāpat kā kārtība un pieklājība pret apkārtējiem.
Raimonds Pauls par savu bērnību stāsta: “Esmu nācis no strādnieku ģimenes un tā ir patiesība. Tēvs un vectēvs bija stikla pūtēji, mamma strādāja mājās. Mums bija zeme un būdiņa – visi kaut ko audzēja. Mamma kaut ko pārdeva un par dabūto naudu pirka mums drēbes. Cēlāmies piecos no rīta, lasījām ogas, nesām uz tirgu. Dzīve bija pieticīga.”
Skolā Raimondam ir piecinieki vien (5 baļļu sistēmā) un viņam ir labas attiecības ar direktori Mildu Ozolu-Bobrovsku, kura šad tas pati sēžas pie klavierēm un prot jaunajam mūziķim iedvest prieku muzicēt, kad klases ludziņā jānospēlē kāda melodija. Tā pamazām Raimonds sāk arvien biežāk uzstāties apkaimes koncertos un citos muzikālos sarīkojumos.
1946. gadā Raimondu Paulu uzņem Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, un trīs gadus viņam ir divas skolas. Raimonds jau sāk izcelties vienaudžu vidū ar prasmi spēlēt, variēt un aizraut publiku. Viņš jau 14 gadu vecumā sāk spēlēt restorānos un klubu ballītēs. Tas ir labs treniņperiods, jo Pauls spēlē kopā ar vijoles un saksofona virtuozu Gunāru Kušķi. Ballītes ir nogurdinošas un Raimonds no rītiem uz skolu nāk jau noguris. 1949. gadā Pauls beidz 7. pamatskolu un kļūst par pilntiesīgu E. Dārziņa, tolaik desmitgadīgās mūzikas vidusskolas, audzēkni. Starpbrīžos viņš nepamet klases telpas – spēlē klavieres. Daudzi nāk klausīties, kā Pauls spēlē džeza variācijas. Džezs arvien vairāk sāk aizraut Raimondu – skolā to nemāca, bet viņš urbjas cauri nezin kur dabūtiem sliktas kvalitātes ierakstiem un mēģina šīs skaņas un ritmus atdarināt uz klavierēm.
Zēns jau gūst pamatīgu pianista pieredzi – viņš spēlē skolas koncertos, kas rīkoti par godu valsts svētkiem, atskaņo pavadījumus tautas deju kolektīviem un sporta vingrotājiem, kā arī uzspēlē populāras melodijas skolas ballēs. Jau četrpadsmit gadu vecumā Raimonds kļūst par “savējo” vietējo deju vakaru muzikantiem, pats būdams vēl augumā sīks – ļaudis smējušies, ka tādam kājas līdz pedāļiem pat vēl nesniedzoties. Raimonds ne dusmojās, ne smējās pretī – tikai klusēja. Neviens nezināja, ko viņš sevī domāja, kaut gan klavieru skaņas jau pasaka daudz. Raimondam nav tādu bērnības draugu, kam uzticēt savus noslēpumus – viņš kopš mazotnes pieradis ar visu tikt galā pats.
Tolaik E. Dārziņa speciālā mūzikas vidusskola atrodas Rīgas centrā, Raiņa bulvārī. Raimonds, kā no rīta izgājis, tikai vakarā atgriežas mājās. Vienā klasē ar Raimondu Paulu mācās topošie baletdejotāji Aija Baumane, Māris Liepa, Haralds Ritenbergs, kā arī daudzi viņa skolasbiedri kļūst par ievērojamiem mūziķiem. Taču jaunā pianista pasaules redzējumu veido nevis skolas mācību viela, bet gan džezs, kas galvaspilsētā skan malu malās. Sevišķi viņš aizraujas ar Džordža Geršvina mūziku. Par labu draugu un muzikālo audzinātāju Raimondam kļūst Gunārs Kušķis – pēc izglītības vijolnieks, bet pēc aicinājuma džezmenis, klarnetists un saksofonists. Īpaši spoži abu duetā skan Džordža Šīringa “Putnu zemes šūpuļdziesma”, kas ir viens no populārākajiem skaņdarbiem laikā, kad visi jūsmo par Glena Millera slaveno orķestri, kura spēle baudāma populārajā kinolentē “Saules ielejas serenāde”.
Raimonds pamazām apgūst džeza improvizācijas ābeci, un viņa turpmākajiem panākumiem pamatu liek šīs neskaitāmās stundas, kas jaunības gados aizvadītas, bez mitas spēlējot klavieres dažādās ballēs. Protams, ka pēc ballēm dārziņskolas audzēknis uz stundām ierodas aizpampušām acīm, neizgulējies, un dienas pirmā puse aizrit kā miglā, toties pianista prasmes un tehniskā meistarība strauji aug. Skolotāji ir pārliecināti, ka no viņu skolnieka Raimonda ar laiku iznāks spožs koncertpianists – Bēthovena un Rahmaņinova interprets.
1952. gadā Raimonds Pauls pabeidz vispārizglītojošo priekšmetu kursu un vēl gadu apmeklē tikai mūzikas nodarbības, lai pēc iespējas labāk sagatavotos iestājpārbaudījumiem Konservatorijā. Baha un Bēthovena skaņdarbus Raimonds Pauls lieliski nospēlē 1953. gadā, iestājoties Latvijas Valsts Konservatorijā. Viņš teicami nokārto eksāmenus mūzikas teorijā un solfedžo, harmonijā un mūzikas literatūrā, un kļūst par koncertmeistara, izcilā pianista Hermaņa Brauna klavierklases studentu. Arvien vairāk laika studenta dzīvē aizņem muzicēšana dažādos kolektīvos, tostarp arī restorānos, bet šoreiz jau ar obligāto Konservatorijas rektora atļauju. Pianists uzstājas Autodarbinieku kluba estrādes orķestrī, vēlāk Medicīnas darbinieku kluba orķestrī un drīz vien arī saņem pirmos rājienus par lekciju kavēšanu.. Daudz dzirdēts par Raimonda Paula jaunības kļūdām, bet negrēko tikai tas, kas neko nedara. Glāzīte ir ne tikai jaunības degsmes dzesētāja, bet arī stimuls reizēs, kad galva sāk klanīties no noguruma. Lējēji ir arī pateicīgie klausītāji – sajūsmināti par jaunā mūziķa neparasto prasmi, klavierspēles kaislību un melodiju lokanību. Katru vakaru Raimonda pirksti it kā bez piepūles skrien pa taustiņiem. Kā uz burvju mājiena viņš uzbur te temperamentīgu fokstrotu, te lēnu valsi. Nošu nav. Latvijas mūziķi pēc dzirdes pieraksta notīs ārzemju radiostacijās noklausītās melodijas un glabā tās kā acuraugu. Raimondam ir ne tikai laba atmiņa, bet arī nepārspējama improvizatora prasme, un no atmiņā palikušo motīvu jūras pamazām izkristalizējas viņa paša melodijas.
Kopā ar džeza tikpat apsēsto Konservatorijas kursabiedru un kontrabasistu Egilu Švarcu 1956. gadā Raimonds dodas pie radiokomitejas mākslinieciskā vadītāja, komponista Jāņa Ivanova lūgt atļauju izveidot pirmo estrādes kolektīvu – instrumentālo sekstetu. Ivanovs saredz jaunekļu potenciālu un dod savu piekrišanu – tā iezīmējot latviešu pēckara estrādes mūzikas dzimšanas datumu. Estrādes sekstets: Pauls – klavieres, Švarcs – kontrabass, Gunārs Kušķis – klarnete, Georgs Slaveckis – ģitāra, Haralds Brando – sitamie instrumenti, Eduards Ābelskalns – vibrafons. Divu gadu laikā top 40 ieraksti ar nosaukumu “Mēs sākam”. Pavasarī tiek ierakstīta arī pati pirmā Raimonda Paula sacerētā dziesma “Nenosūtītā vēstule” ar Dainas Avotiņas dzeju. To iedzied Valentīna Butāne.
Lasīt vairākKopā ar džeza tikpat apsēsto Konservatorijas kursabiedru un kontrabasistu Egilu Švarcu 1956. gadā Raimonds dodas pie radiokomitejas mākslinieciskā vadītāja, komponista Jāņa Ivanova lūgt atļauju izveidot pirmo estrādes kolektīvu – instrumentālo sekstetu. Ivanovs saredz jaunekļu potenciālu un dod savu piekrišanu – tā iezīmējot latviešu pēckara estrādes mūzikas dzimšanas datumu. Estrādes sekstets: Pauls – klavieres, Švarcs – kontrabass, Gunārs Kušķis – klarnete, Georgs Slaveckis – ģitāra, Haralds Brando – sitamie instrumenti, Eduards Ābelskalns – vibrafons. Divu gadu laikā top 40 ieraksti ar nosaukumu “Mēs sākam”. Pavasarī tiek ierakstīta arī pati pirmā Raimonda Paula sacerētā dziesma “Nenosūtītā vēstule” ar Dainas Avotiņas dzeju. To iedzied Valentīna Butāne.
1957. gadā Latvijas PSRS filharmonijā komponista Ringolda Ores vadībā tiek izveidots republikā pirmais Rīgas estrādes orķestris, par kura sastāvdaļu kļūst Paula sekstets. Ar sekstetu sadarbojas Edgars Zveja, Vera Davidone un citi profesionāli dziedātāji. Nemitīgo mēģinājumu, koncertu un ierakstu virpulī Raimonds Pauls studijas atstāj otrajā plānā. Profesors Hermanis Brauns, kuru Pauls ārkārtīgi ciena, nereti neapmierināti komentēja: “Klavieru taustiņi pēc tavas spēlēšanas ož pēc danču plača..”, tomēr viņš izmisīgi – pat ballītēs – cenšas sameklēt savu studentu, lai piespiestu godam pabeigt konservatoriju. Brauns Paulam nepārmet spēlēšanu klubos un ballītēs, jo tas ir labs treniņš. Viņš jaunajā pianistā saskata spilgtu talantu, kuru nedrīkst laist postā. Skolotājs Brauns vaktē, lai Pauls ietu uz eksāmeniem un ieskaitēm, jo zina – ja viņš atnāks, tad viss būs kārtībā – viņš eksāmenu noliks labāk par visiem. Un 1958. gada pavasarī uz valsts eksāmenu izveidojas pat klausītāju rinda, jo ir tik daudz gribētāju, kuri kāro noklausīties, kā spēlē šis, par jauno zvaigzni dēvētais, intriģējošais un neticami talantīgais pianists. Tas ir saprotams, jo Raimonda Paula vārdu ik dienu daudzina radio, kura viļņos skan jau par grāvējiem kļuvušās estrādes dziesmas “Mēs tikāmies martā”, “Ziemas vakars”, “Lai tik līst”, kuras izpilda Operetes teātra premjers Edgars Zveja ar savu samtaino baritonu. Un tieši tik vērienīgi 1958. gadā Raimonds Pauls absolvē Latvijas Valsts Konservatorijas Hermaņa Brauna klavierklasi. Konservatorijas izsniegtajā Paula raksturojumā teikts: “Spilgts muzikāls talants. Tomēr gribas un iekšējās disciplīnas trūkums ir ārkārtīgi traucējis šī jaunieša izaugsmi. Labas pedagoģiskās dotības. Teicams ansamblists un koncertmeistars. Sabiedriskajā dzīvē neaktīvs.”
Pēc Konservatorijas absolvēšanas Paulam iesaka doties studēt aspirantūrā uz Ļeņingradu, tomēr ne jaunas studijas vairāku gadu garumā, ne pedagoga karjera Paulu nevilina. Raimonds Pauls tiek norīkots darbā uz Latvijas Filharmoniju par koncertmeistaru, bet paralēli turpinās viņa komponista darbība. Disciplīna nav Paula stiprā puse. Viņu pat atlaiž no darba Filharmonijā, bet, pēc solījuma laboties, Paulu pieņem atpakaļ, jo tādu pianistu citur ne ar uguni nesameklēsi.
Raimonds Pauls izveido savu instrumentālo trio ar ritma grupu – bungām un kontrabasu – un kopā ar to, Filharmonijas dziedātāju pavadīts, apceļo plašās padomjzemes nostūrus, atskaņojot arī savas pirmās kompozīcijas. Vienā no šādiem koncertceļojumiem Raimonds Odesā sastop savu liktenīgo Svetlanu, kas kļūst par viņa sievu.
1961.gadā par ciklu “Portreti” Pauls iegūt laureāta nosaukumu jauno komponistu daiļdarbu skatē Maskavā. To atskaņo viņa instrumentālais trio: Pauls – klavieres, Aivars Timšs – kontrabass, Haralds Brando – sitamie instrumenti. Trio atskaņo arī virkni džeza skaņdarbu un “Piecas improvizācijas par latviešu tautasdziesmu tēmām”, kas dod iemeslu karstām diskusijām, vai džezs ir savienojams ar folkloru.
1961. gadā piedzimst meita Anete. Sievas Lanas un noteikti arī Raimonda mātes mīlestība izglābj jauno cilvēku no dzeršanas posta. Vairākas reizes solījies un neturējis doto vārdu, Raimonds beidzot apņemas un kā ar nazi nogriež savu atkarību. Kopš tā laika Raimonds nav pat pielicis pie lūpām ne lāsītes, toties izveidojusies jauna atkarība – no mūzikas un klavierēm. Tas ir pagrieziena punkts arī profesionālā jomā, jo Paulu ieceļ par Profesionāli tehniskās izglītības kultūras nama orķestra Darba rezerves galveno diriģentu. Tas mudina skaņradi atkal uzsākt studijas Konservatorijā – šoreiz Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē (1962 – 1965).
Pianista talants apvienojumā ar komponista dotumiem ir veiksmīgs gadījums skaņradim, kurš tādējādi var pats kļūt par savu darbu izpildītāju. 1962. gadā viņš arī pirmoreiz sacer mūziku Pētera Pētersona lugai “Man trīsdesmit gadu” Drāmas (tagad – Nacionālajā) teātrī. Bet džeza mūzikā top svīta “Portreti”. Paplašinot daiļrades apvāršņus, 1963. gadā Pauls sacer mūziku baleta viencēlienam “Kubas melodijas”. Paralēli Rīgas radio bez mitas tiek ieskaņotas liriskas estrādes dziesmas, kurām jau kopš 1958. gada lielākoties vārdus raksta dzejnieks Alfrēds Krūklis. 1964. gadā Pauls rada pirmo skaņu celiņu Aloiza Brenča pilnmetrāžas mākslas filmai “Līdz rudenim vēl tālu”. Kompozīcijas fakultātes studentu koncertā jaunais autors atrāda dziesmu ciklu ar H. Heislera vārdiem, ko dzied Ilga Tiknuse. Iespējams, tolaik Paulam bijis vilinājums doties pa akadēmiskā žanra taciņu, tomēr mīlestība pret džezu neļauj Paulam atkāpties no tam raksturīgās muzikālās brīvības. Šīm pārdomām punktu pieliek piedāvājums kļūt par Rīgas estrādes orķestra muzikālo vadītāju un galveno diriģentu, kuru 1964. gada rudenī Pauls pieņem, vienlaicīgi pārtraucot tālākās akadēmiskās studijas. Jaunie panākumi liek gādāt par arvien jaunu skaņdarbu iestudējumu, un Rīgas estrādes orķestris stabili turpina savu ceļu džeza gultnē. Top rapsodija klavierēm un vieglās mūzikas orķestrim. Tomēr mūzikas mode mainās – jauniešiem iepaticies Liverpūles četrinieks – Bītli. Un republikas vienīgā estrādes orķestra vadītāja amats piespiež nemitīgi radīt jaunu mūziku, kas ne vien patiktu klausītājiem, bet arī apmierinātu oficiālo varas iestāžu, toreizējo estrādes žanra modes noteicēju prasības. Un tā norāda, ka dziesmu melodijas nedrīkst līdzināties Ulmaņlaiku šlāgeriem, turklāt vārdiem jābūt ideoloģiski un mākslinieciski augstvērtīgiem. 1965. gadā Pauls džeza mūzikā rada divas svītas “Iespaidi” un “Dienvidu akvareļi”. Paulam ļoti laimējas atrast atsaucīgus domubiedrus – dzejnieku Alfrēdu Krūkli un Ziedoni Purvu, jo liela daļa Raimonda Paula sacerējumu top vispirms kā melodijas, kurām vārdu vēl nav. Šie dzejnieki cenšas nolasīt no mūziķa noslēgtās sejas izteiksmes, saklausīt viņa aprautajos izteikumos dziesmas sūtību, un vairumā gadījumu tas izdodas izcili. Piemēram, “Dziesma nenosalst” jau pašā sākumā iecerēta kā veltījums komponista mātei, un dzejnieks to prot padarīt par vienu no skaistākajiem šīs tēmas sacerējumiem mūsu mūzikā. To iedziedāt uzticēts Ojāram Grīnbergam. Rīgas estrādes orķestra vadības laikā tam dziedātāju ir daudz – Aino Bāliņš, Sallija Landava, Vadims Mamajevs, kā arī Margarita Vilcāne, Zdislavs Romanovskis un Ojārs Grīnbergs, kuri kļūst par Paula spilgto oriģināldziesmu izpildītājiem. Taču īpašu klausītāju interesi šis orķestris nebauda. Šis ir pārējas periods uz kaut ko citu – nozīmīgāku. Ja līdz tam orķestra programmā bija daudz ārzemju autoru darbu, tad nu tas kļūst par Paula radošo instrumentu, kas iedzīvina neparastās muzikālās fantāzijas, veido un nostiprina žanru, kuru pieņemts saukt par latviešu estrādi. Tās klasisko paraugu rada tieši Raimonds Pauls, kura melodijās savijas latviešu tautas mūzikas intonācijas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un tautiskās ziņģes intonācijas un elementi. Tā visa apkopojumā Pauls spēj radīt aktuālu un visiem interesantu, tajā pašā laikā ārkārtīgi demokrātisku, mūziku. Raimonda Paula viens no godkārīgajiem mērķiem ir padarīt sava orķestra koncertus tik pieprasītus, lai tajos nebūtu brīvu vietu. Viņš sacer dažas dziesmas – ar vienkāršiem vārdiem, emocijām, kas ikvienam ir saprotamas un tuvas. Un, ar to palīdzību, šo nodomu viņam izdodas izpildīt ar uzviju!
Raimonds Pauls savam Rīgas estrādes orķestrim ne tikai komponē un aranžē, bet pats arī diriģē, spēlē klavieres koncertos un dodas ar saviem mūziķiem tālos ceļojumos – 1966. gadā arī pirmo reizi ārpus PSRS robežām – uz Ungāriju. Piecus no gada 12 mēnešiem viņi aizvada izbraukumos. Koncertu daudzums ir gandrīz neticams – togad notiek 166 uzstāšanās. Padomju gados arī māksliniekiem ir darba plāns, kurš nosaka teju pārcilvēcisku darba grafiku ar gariem un nogurdinošiem ceļojumiem vilcienos un autobusos. Bet šajā gadā kolektīvs savu plānu pat pārpilda. Līdzās Padomju savienības plānam, arī Latvijai ir savs plāns, kurš jāizpilda, kā rezultātā estrādes orķestrim ir 270 koncerti gadā.
Lasīt vairākRaimonds Pauls savam Rīgas estrādes orķestrim ne tikai komponē un aranžē, bet pats arī diriģē, spēlē klavieres koncertos un dodas ar saviem mūziķiem tālos ceļojumos – 1966. gadā arī pirmo reizi ārpus PSRS robežām – uz Ungāriju. Piecus no gada 12 mēnešiem viņi aizvada izbraukumos. Koncertu daudzums ir gandrīz neticams – togad notiek 166 uzstāšanās. Padomju gados arī māksliniekiem ir darba plāns, kurš nosaka teju pārcilvēcisku darba grafiku ar gariem un nogurdinošiem ceļojumiem vilcienos un autobusos. Bet šajā gadā kolektīvs savu plānu pat pārpilda. Līdzās Padomju savienības plānam, arī Latvijai ir savs plāns, kurš jāizpilda, kā rezultātā estrādes orķestrim ir 270 koncerti gadā. Dažas brīvas dienas vēl atliek, bet kolektīvs kļūt par otro ģimeni. Savā koncertprogrammā Pauls iesaista arī jauniešu rokgrupu “Eolika”, kas skaidrā angļu mēlē dzied Beach Boys, Bītlu un citu “aiz dzelzs priekškara” populāru grupu dziesmas, un pat paņem viņus līdzi uz vieskoncertiem Maskavā, turieniešus šokējot ar Latvijā valdošo rietumniecisko gaumi. Drosmīgs gājiens ir arī Rīgas estrādes orķestra programma ar latviešu strēlnieku dziesmām. Mūziķi uzstājas ar formas cepurēm galvās – drošības pēc uz tām uzlīmējot piecstaru sarkanās zvaigznes. Dziesmu vidū uzmirdz arī “Ķemermiestiņā”, “Mirdzot šķēpiem” un citas par nevēlamām dēvētās. Pēc šīs programmas daļas klausītāji ilgi nepamet zāli.
1967. gadā Raimonds Pauls kļūst par nopelniem bagāto skatuves mākslinieku Latvijā – viņam ir tikko pāri 30, bet jau tik bagātīgs skaņdarbu klāsts, ka pat nepabeigtas studijas un diploma trūkums nav šķērslis tik talantīga biedra uzņemšanai Latvijas (PSR) Komponistu Savienībā. Šajā laikā top džeza sacerējumi “Kalnu skices” 1966. gadā, bet gadu vēlāk – “Piecas improvizācijas latviešu tautasdziesmu garā” un svīta “Melnās krāsas”. 1967. gada decembrī Pauls sarīko dzejas, dziesmu un improvizācijas vakaru kopā ar džeza trio un dziedošo aktieri un režisoru Arnoldu Liniņu, kurš ne tikai zied, bet arī melodeklamē uz instrumentālā pavadījuma fona.
1967. gadā Pauls sāk sacerēt mūziku teātrim. Pirmie sacerējumi – Leļļu teātrim – “Saslauku vecis”, “Četri muzikanti”, “Interlellis-67”. Šo darbu viņš uztver ļoti nopietni – piedalās mēģinājumos, aplūko lelles, jo vēlas izprast izrādes būtību. Pēc tam seko Rūdolfa Blaumaņa “Velniņi”, izrāde “Runčuks Punčuks” un citi iestudējumi. Bērniem dziesmas ir labi saprotamas un uztveramas. Izrādās, ka Raimonds vispirms šīs dziesmas nospēlē savai mazajai meitiņai Anetei – ja viņai patīk, tad patiks arī citiem bērniem.
1968. gada pavasarī Rīgas estrādes orķestra jaunā programma tiek pieteikta kā Raimonda Paula pirmais autorkoncerts, kura pirmajā daļā skan instrumentālā mūzika, bet otrā daļa ir Raimonda Paula revolūcija sākums – skan deviņas dziesmas ar Alfrēda Krūkļa vārdiem un četras no tām – “Nepārmet man”, “Mežrozīte”, “Baltijas jūrai” un “Dziesma nenosalst” kļūst par latviešu estrādes žanra nezūdošiem grāvējiem un ir iemīļotas vēl šobaltdien.
1969.gadā aizsākas radioraidījuma “Mikrofons” dziesmu aptauja, kurā 11 reizes, līdz pat 1982. gadam (aptauja nenotiek no 1972 – 1975) par populārākajām Latvijā kļūst tieši Paula dziesmas. Raimonda Paula liriskā dziesma “Mežrozīte” uzvar pirmajā radioraidījuma Mikrofons dziesmu aptaujā 1968. gadā. Pēc tam vairs nav īpaši jāmudina aptaujai pieteikties ne dziedātāji, ne dziesmu autori, un 1969. gadā jau vairāku desmitu melodiju konkurencē atkal uzvar Raimonda Paula dziesma ar Alfrēda Krūkļa vārdiem – “Dziesma nenosalst”. Togad populārāko pieciniekā arī Paula komponētās dziesmas – “Sens ir tas stāsts”, “Vectētiņš un vecmāmiņa” un “Nepārmet man”. 1969. gadā iznāk pirmā Raimonda Paula skaņu plate “Tev, mana labā”, kurā iemūžinātas arī iepriekš minētās dziesmas. Veikalos pēc tās veidojas garas pircēju rindas. Kopš šīs plates faktiski katru gadu iznāk kāds Paula albums. Visiem plašu nepietiek, un tā tas gadu gadiem notiek ikreiz, ka Paulam iznāk jauna plate. Deficīts! Šis padomju gadu apzīmējums attiecināms arī uz komponista autorkoncertu biļetēm, jo visam, ko viņš dara, ir pelnīts unikalitātes un spožuma oreols.
Sešdesmito gadu beigās pirmais komponista starptautiskais hits “Zilie lini” Ojāra Grīnberga un Margaritas Vilcānes izpildījumā jeb “Siņij ļon” Larisas Mondrusas priekšnesumā padara Paula vārdu slavenu visā toreizējā PSRS. Kopā ar Rīgas estrādes orķestri Pauls uzstājas Somijā, Ungārijā, Polijā, VDR, PSRS republikās, 1969. gadā plūc laurus Prāgas starptautiskajā džeza festivālā. Festivālā “Cilvēks un jūra” (Rostoka, VDR, 1969. gadā) Margarita Vilcāne ar lieliem panākumiem dzied Paula dziesmu “Maza, maza istabiņa”, kas vēlāk tiek tulkota itāliski, pārtopot mīlas dziesmā.
1970. gadā Paula dziesma Liepājai – “Manai pilsētai” – pirmoreiz izskan Vispārējos Dziesmu svētkos kopkora priekšnesumā. Arī skaņuplates seko cita citai un šajā gadā dienasgaismu ierauga albums “Tik dzintars vien”, kurā ieskaņotas tādas iecienītas dziesmas kā “Somu pirts” un “Vella kalpu dziesma”. Leģenda vēsta, ka tik iemīļotajai latviešu mākslas filmai mūziku Raimonds Pauls sacerējis trīs dienās, pēc tam, kad mistiski pazudis kinoļaužu uzrunātais komponists Imants Kalniņš. Un, pateicoties tam, radušās tādas dzirkstošas latviešu dziesmas, kuras caurvij savdabīgs nacionālais patriotisms.
1971.gadā Mikrofona aptauja kopumā saņem 17 tūkstošus balsojumu. Un atkal visvairāk balsu iegūst Raimonda Paula dziesma ar Ziedoņa Purva vārdiem “Baltā saule”, kuru izpilda Margarita Vilcāne. Tai seko Paula dziesmas “Kam ziedi mežābele” un “Cik klusa nakts”.
Paulu uzrunā jaunais dzejnieks Jānis Peters, norādot, ka viņa dziesmām prasītos svaigākas vēsmas. Raimonds Pauls ierodas pie viņa mājās un paziņo: “Ja jau tu esi tik gudrs, tad raksti tu pats tos dziesmu vārdus. Man ir vajadzīgs klausītājs – tas man ir galvenais. Man ir vajadzīgas pilnas zāles. Es negribu piedzīvot brīdi, kad skatītāji vairs nenāk.” Tā sākas viņu sadarbība – pirmais pasūtījums – divas dziesmas – no kurām pirmā ir “Ances romance”, bet kā otrā Raimonda Paula rokās nonāk vārdi dziesmai “Zilā”. Orķestra muzikanti gan smīn par dzejnieka vārdiem, bet staltais basketbolists Viktors Lapčenoks, kurš tikko pievienojies Rīgas estrādes orķestrim, nodzied tā, ka visiem mutes paliek vaļā. It kā vienkārši vārdi spēj uzburt neparastus tēlus, un vēl labāk Peteram tas izdodas ciklā “Rīgas vitrāžas”, kas izveidots kā teatralizēts uzvedums ar īpašiem kostīmiem. Ar šiem un vēl citiem kopīgiem skaņdarbiem 1970. gadā sākas Raimonda Paula un dzejnieka Jāņa Petera sadarbība, kas vainagojas ar daudziem izciliem sacerējumiem populārās mūzikas laukā. Šajā gadā sākas arī Paula sadarbība ar Lapčenoku. “Atnāca pie manis Viktors Lapčenoks – tieviņš, vājiņš, līkām kājām, galīgi no viņa nekā nav.. Un tad viņš teica, ka protot vienu Toma Džonsa dziesmu. Nu, paklausījos, sapratu, ka būs. Un ir vēl tagad. Paklausieties, kā viņš dzied “Zilo”! Fantastiski. Kā tik visa Viktora dzīvē nav bijis, un tomēr viņš joprojām ir uz skatuves,” atceras Maestro.
Par Dailes teātra māksliniecisko vadītāju 1971. gadā kļūst Arnolds Liniņš, kurš uzaicina Paulu rakstīt mūziku šī teātra izrādēm.
1971. gadā Pauls, nemitīgās koncertdzīves nogurdināts, pamet Rīgas estrādes orķestri. Viņa pielūdzējiem tas šķiet kā pasaules gals. Raimonds Pauls vēlas pabeigt mūziku veselām trīs kinofilmām – “Vella kalpi vella dzirnavās”, “Tauriņdeja” un muzikālai kinolentei “Dziesma par Rīgu”.
Par Mikrofona aptaujas laureātu ar teju 13 tūkstošiem balsu kļūst Raimonds Pauls ar dziesmu “Teic, kur zeme tā” Noras Bumbieres, Margaritas Vilcānes, Viktora Lapčenoka un Ojāra Grīnberga izpildījumā. Arī trīs nākamajās vietās ierindojas viņa dziesmas – “Zilā”, “Somu pirts” un “Savāda vasara”, ar ko savu pastāvēšanu iesāk jauns duets mūzikā (un vēlāk arī dzīvē) – Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Dziesma “Teic, kur zeme tā” nobiedē partijas vīrus ar pārāk lielu latviskās pašapziņas uzplaiksnījumu, un LPSR TV un radioprogrammu komitejas priekšsēdētājs – nelokāmais komunists Ilmārs Īverts – iesaka šādus pasākumus un aptauju vairs nerīkot.
Tomēr Rīgas estrādes orķestri Pauls nepamet bez iemesla. Viņam ir padomā izveidot nelielu bet spēcīgu vokāli instrumentālo ansambli jeb, rietumu izpratnē, rokgrupu, ar kuru var operatīvāk īstenot savas radošās idejas. Komponista skats vērsts uz notiekošo latviešu rokmūzikas jaunaudzē, kur viņš pamana jauniešu auditorijā atzīto ansambli “Katedrāle”. Kad grupa izjūk (70. gadu sākumā), Pauls savā jaunajā projektā iesaista ansambļa ģitāristu, vienlaikus arī komponistu Gunāru Šimku, bundzinieku Vladimiru Smirnovu un basģitāristu Ivaru Galenieku. Pie klavierēm, protams, Raimonds Pauls. Mēģinājumi notiek Rīgas centrā – Akas ielas pagrabā. Vēlāk apvienība pārceļas uz radio studiju, kur ieraksta pavadījumus vairākām padomju autoru dziesmām – lai saspēlētos un saprastos no pusvārda. Grupai īsta nosaukuma nav – tās apzīmējumam tiek lietots vārds “Studija” – tā raksturojot savus mērķus – galvenokārt strādāt ierakstos, nevis skaļos koncertos. Sastāvam pievienojas arī Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Pauls nebeidz pārsteigt – “Trīs seni Latvijas čigānu motīvi” ar Jāņa Petera dzeju ir kas pilnīgi jauns estrādes žanrā. Tas pats sakāms par ciklu ar Dainas Avotiņas vārdiem, kas rodas, kad sastāvam pieaicina radio mūziķus – Kārli Rūtentālu ar elektriskajām ērģelēm un pūšaminstrumentu virtuozu un pieredzējušu džezmeni Ivaru Birkānu. Tāda pati sarežģītības virsotne šī perioda daiļradē ir arī Paula “Spēļu nakts Duntes krogā”, pēc kuras atskaņojuma viņš ar smagu nopūtu secina, ka publikai daudz labāk patīk līdzi dziedamās dejojamās dziesmas kā “Rudacīte” (no filmas “Dāvana vientuļai sievietei”) vai skaistais valsis “Vēju stundā”.
Paralēli 70. gadu sākumā top komponista pirmās dziesmas korim. 1971. gadā viņš kamerkora Ave Sol repertuāram sacer trīs dziesmas korim un klavierēm. Koristi tās dzied bez vārdiem – tik izjusti, trakulīgi un sinkopēti. 1973. gadā izdotajam mazajam diskam ar melnbaltu litogrāfiju uz vāka tituldziesma ir “Manai Dzimtenei” – Raimonda Paula veltījums latviešu Dziesmu svētku simtgadei. Šī dziesma lielā Dziesmusvētku kopkora daudzbalsīgajā priekšnesumā uz Mežaparka lielās estrādes izskan gadu pēc sacerēšanas un kļūst par neatņemamu sastāvdaļu Dziesmusvētku repertuārā.
1971. gadā top estrādes cikls “Vecās Rīga vitrāžas”, bet gadu vēlāk – “Piecas dziesmas ar D. Avotiņas vārdiem”. 1973. gadā iznāk Paula piektā skaņu plate “Jūras balss”, kurā dziesmas ieskaņotas kopā ar Latvijas Radio un TV estrādes orķestri Aļņa Zaķa vadībā. Savukārt 1974. gadā tiek izdota plate “Nekal mani gredzenā”, kurā iemūžināta lieliskā “Pusnakts balāde”, kā arī “Sikspārņa Fledermauša šūpuļdziesma”. Šajā laika posmā izdod arī mazās plates ar tā saucamajām joku dziesmām – dziesmas no lugas “Īsa pamācība mīlēšana” 1974. gadā, “Tā es tevi mīlēšu” un “Joku dziesmas” 1975. gadā.
1974. gadā Paula ansamblis pievienojas Latvijas Valsts Filharmonijas profesionālajiem kolektīviem. Notiek sastāva izmaiņas – bundzinieks Vladimirs Boldirevs, basu spēlē Boriss Bannihs, bet pie taustiņiem stājas Liepājas pianists Zigmars Liepiņš, kurš pats arī komponē. 1975. gadā ansamblis pieņem nosaukumu “Modo” un grupā sāk dziedāt Aija Kukule – Paula jaunā favorīte, kurā viņš saskata lielu dramatiskās dziedātājas potenciālu, kā arī Mirdza Zīvere – viena no spožākajām Paula sacerējumu interpretēm. Arī tolaik modē ir konkursi, kuros grupa gūst godalgotas vietas. 1974. gadā “Modo” kļūst par Vissavienības estrādes mākslinieku konkursa laureātu. Sākas koncertturnejas pa toreizējās Padomju Savienības pilsētām. Mūziķis un komponists Zigmars Liepiņš par “Modo” stāsta: “Ansamblī “Modo” paviršības nebija iespējamas, jo itin visi mūziķi strādāja ar pilnīgu atdevi. Raimonds pat nekad nepacēla balsi, jo – nebija iemesla. Bija fantastiski radoša gaisotne! Katru pusgadu mums bija jauna programma, nerunājot nemaz par to, ka vienlaikus rakstījām mūziku kino, teātrim, turklāt tās dziesmas, kas it kā neiekļāvās programmā, iedziedājām radio.”
1975. gadā top mūzika Jāņa Streiča spēlfilmai “Mans draugs – nenopietns cilvēks”.
1976. gadā atkal notiek Mikrofona aptauja. Kā aizsākta tradīcija – tajā atkal uzvar Pauls ar “Mēmo dziesmu”. Gandrīz viss populārāko dziesmu piecinieks šajā gadā pieder Paulam – “Inese”, “Atmiņas par Beranžē (Tāls Parīzes radio)” un “Latviešu jūrniekiem”. Tomēr trešo vietu izdodas izcīnīt Paula vadītās grupas “Modo” mūziķim Zigmaram Liepiņam ar dziesmu “Pusnakts stundā”.
1976. gadā ar ansambli “Modo” tiek apceļotas sociālisma bloka valstis (Polija, Bulgārija, Austrumvācija). Šajā gadā visprestižākajā sociālistisko valstu popmūzikas konkursā – Sopotas festivālā Polijā – skan viens no klausītāju iemīļotajiem skaņdarbiem “Tava balss” (Mēmā dziesma), tomēr žūrija lemj, ka saskaņā ar dalībvalstu iekšējo hierarhiju 1. vieta jāpiešķir Krievijas pārstāvei.
Lasīt vairāk1976. gadā atkal notiek Mikrofona aptauja. Kā aizsākta tradīcija – tajā atkal uzvar Pauls ar “Mēmo dziesmu”. Gandrīz viss populārāko dziesmu piecinieks šajā gadā pieder Paulam – “Inese”, “Atmiņas par Beranžē (Tāls Parīzes radio)” un “Latviešu jūrniekiem”. Tomēr trešo vietu izdodas izcīnīt Paula vadītās grupas “Modo” mūziķim Zigmaram Liepiņam ar dziesmu “Pusnakts stundā”.
1976. gadā ar ansambli “Modo” tiek apceļotas sociālisma bloka valstis (Polija, Bulgārija, Austrumvācija). Šajā gadā visprestižākajā sociālistisko valstu popmūzikas konkursā – Sopotas festivālā Polijā – skan viens no klausītāju iemīļotajiem skaņdarbiem “Tava balss” (Mēmā dziesma), tomēr žūrija lemj, ka saskaņā ar dalībvalstu iekšējo hierarhiju 1. vieta jāpiešķir Krievijas pārstāvei.
Sarīkojot savu 40. jubilejas koncertu, Raimonds Pauls iedibina jaunu tradīciju – gada sākumā satikties ar saviem klausītājiem un sniegt ko līdzīgu radošai atskaitei par iepriekšējā periodā paveikto, kā arī pārsteigt ar ko nedzirdētu un uz lielās skatuves uzvest kādu jaunu izpildītāju. Togad Pauls izdomā atzīmēt arī latviešu estrādes dziesmas 20. dzimšanas dienu, žanra aizsākumu datējot ar sava kādreizējā seksteta dibināšanas brīdi. Koncertos Filharmonijas Lielajā zālē komponists sapulcina īstu tā laika populāro mūziķu ziedu.
Raimonda Paula pianista un komponista talants tiecas pāri savas zemes robežām – viņa dziesmas tulko itāļu, vācu, krievu valodā. 1976. gada jūnijā Maestro piešķir LPSR Tauta skatuves mākslinieka goda nosaukumu. Pateicoties filmas “Melodija” galvenā skaņu režisora Aleksandra Grīvas draudzībai, Pauls nokļūst starptautiskajā mūzikas gadatirgū MIDEM, Kannās, kur 1977. gadā prezentē grupas “Modo” jaunāko albumu “Priekšnojauta”.
Raimonda Paula dziesmas “Par pēdējo lapu” reibinošie panākumi pārsteidz pat pašu autoru, un dziesma pelnīti izcīna 1. vietu 1977. gada Mikrofona aptaujā. Šī dziesma kļūst arī par Noras Bumbieres pēdējo dziesmu “Modo” sastāvā – uzliesmojošais paaudžu konflikts visu tikai saliek savās vietās – laiks jaunām dziesmām un balsīm.
Paula skaņu plate “Naktsputni” kļūst par absolūtu diskogrāvēju. Tajā Zīverei un Kukulei piebalso arī Pārsla Gebharde. Platē iekļautā dziesma “Tai pilsētā” kļūst par klausītāju mīlētāko 1978. gada Mikrofona aptaujā, kuras noslēguma koncertā pirmatskaņota dziesma “Es aiziet nevaru” Mirdzas Zīveres izpildījumā. Šī dziesma uzvar 1979. gada Mikrofona aptaujā. Paula vadītā grupa “Modo” septiņu gadu laikā ieraksta septiņus diskus, tāpēc satraukumu estrādes mīlētāju aprindās rada Paula paziņojums par aiziešanu no “Modo” – atstājot to Zigmara Liepiņa pārziņā. Pauls ir noguris no aktīvās koncertēšanas un vēlas pabeigt darbu pie sava pilnmetrāžas mūzikla “Māsa Kerija”, ko paredzēts uzvest Operetes teātrī. Vispirms mūzikla Herstvuda lomu iedzied Paula jaunais atradums Žoržs Siksna. Katrs no jaunatklātajiem solistiem it kā paver jaunu skatupunktu komponista fantāzijas dzīlēs. Pauls saviem dziedātājiem nežēlo laiku un izdomu – gādā jaunu repertuāru, kamēr par viņa iepriekš sacerētajiem darbiem jau aktīvi interesējas Maskavas muzikālās aprindas.
1978. gadā Pauls sacer mūziku Jāņa Streiča filmai “Teātris”. Tās galvenajā lomā – Padomju Savienībā pielūgtā aktrise Vija Artmane. Filmu izrāda visos PSRS kinoteātros. Savukārt 1979. gadā muzikālajai filmai “Māsa Kerija” piešķir Zelta antenu – galveno balvu starptautiskajā muzikālo filmu konkursā Gdaņskā. 1979. gadā top mūzika divām baleta izrādēm – “Ritmi, ritmi” un “Vitrāžas”. 1979. gada Mikrofona aptaujā uzvar iepriekšējā gadā pirmatskaņotā Raimonda Paula un Vizmas Belševicas dziesma “Es aiziet nevaru”. Šajā gadā pirmo reizi pasludina žūrijas izraudzīto gada labāko estrādes dziesmu un tā ir Paula “Upei pāri”.
1979. gadā LPSR valsts televīzijas komiteja piedāvā Raimondam Paulam ieņemt šīs iestādes galvenā mūzikas redaktora amatu, kas nozīmē kļūt par Latvijas Televīzijas un Radioraidījumu komitejas muzikālo kolektīvu (radio kora, simfoniskā orķestra un Latvijas TV un Radio estrādes un vieglās mūzikas orķestra) māksliniecisko vadītāju. Amats uzliek milzu atbildību, kā arī paver vēl lielākas radošās iespējas. Tāpēc Pauls uzreiz ķeras pie profesionālā kora potenciāla izmantošanas, tam sacerot arī neparastu estrādes stila repertuāru. Vienlaikus, Pauls turpina uz skatuves izvest savus jaunos atradumus – 1979. gadā iemirdzas Ingus Pētersons, kurš lauž meiteņu sirdis ar tieši viņa skanīgajam tenoram rakstītām dziesmām.
Edgara Liepiņa iedziedātās dziesmas platē “Trīs runči” papildina Dailes teātra aktieru ansambļa “Mūžīgais Unisons” skaļie smiekli, aplausi un piebalsošana, radot dzīvu un uzjautrinošu fonu Liepiņa runātajam un dziedātajam. Tā ir skaņu režisora Grīvas ideja. Ar smiekliem un dažādām replikām ierakstā piedalās arī radio orķestra mūziķi, padarot šo albumu par iepriekš nebijušu notikumu. Tomēr tas ir vienīgais gadījums, kad padomju cenzūra neizlaiž cauri kādu no Paula jau ierakstītajām skaņuplatēm. Neskatoties uz to, dziesmas “Lācīti”, “Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc”, “Balta kaza”, “Lora” un citas skan vēl šobaltdien. Aizliegtās dziesmas izplatījās no rokas rokā – pārkopētas magnetofona lentēs. Ar šo programmu Liepiņš koncertē vairākus gadus, tādējādi aizsākot veiksmīgu Paula sadarbību ar dziedošajiem aktieriem. Maestro par dziedošajiem aktieriem stāsta: „Man patīk aktieri, kas prot dziedāt. Edgars Liepiņš, Jānis Paukštello, Harijs Spanovskis, Imants Skrastiņš… Tā, kā dzied viņi, nepratīs neviens profesionāls dziedātājs. Viņi aiznes dziesmas tekstu līdz klausītājam, turklāt pašu dziesmu apspēlē aktieriski. Tas ir viņu trumpis.”
Nākamais Paula atklājums – Imants Skrastiņš, kurš pats par savu dziedoņa talantu nav augstās domās. Tomēr viņa iedziedātā dziesma “Kamolā tinēja” ar Vizmas Belševicas dzeju saņem vairāk nekā 20 tūkstošus klausītāju balsu Mikrofona aptaujā 1980. gadā. Tā ir pirmā reize, kad Mikrofona aptaujā uzvar aktiera izpildīta dziesma. Savukārt 2. vietu ieņem dziesma “Muļķe sirds”. Visu šo gadu Pauls pavada darbā pie albuma “Sapņu pīpe” ieskaņojuma.
1980. gadā Pauls kļūst par pasniedzēju Konservatorijā, kur līdz 1983. gadam vada džeza improvizācijas klasi. Viens no viņa audzēkņiem ir bērnībā par brīnumbērnu dēvētais Harijs Bašs. Pauls ir apņēmies uzaudzināt bariņu džeza entuziastu, tomēr audzēkņu attieksme un stundu bastošana šo ieceri iznīcina. Pauls saprot, ka lieki tērē laiku, vienam gaidot audzēkņus klasē pie instrumenta, ja viņam jau uzgavilē pārpildītos koncertos Maskavā. Raimonda Paula pirmais autorkoncerts Maskavā notiek 1981. gadā. To vada padomju estrādes karaliene Alla Pugačova, kura Paulu sauc par savu Maestro. Publika sniedz vētrainus aplausus ikvienam priekšnesumam – gan jaunajam mūziķim Bašam, gan dziedātājai Olgai Pīrāgai. Abi ir studentu ansambļa “Inversija” mūziķi, un arī par šo kolektīvu Pauls uzņēmies atbildību. Komponistam atveras ceļš pie desmitiem miljonu lielas auditorijas un šim koncertam seko regulāras uzstāšanās zem Kremļa sarkanajām zvaigznēm. Viņam rodas ideja uz Maskavu aizvest Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas zēnu kori, jo uzskata to par pasaules klases kolektīvu. Un šī iecere tiek realizēta. Sākas sadarbība ar lieliskiem krievu dzejniekiem. Paula dziesmas krievu valodā skan ar dzejnieku Andreja Vozņesenska, Iļjas Rezņika un citu ievērojamu dzejnieku vārsmām un tās izpilda krievu estrādes zvaigznes Alla Pugačova, Valērijs Ļeontjevs, Jāks Joala, Roza Rimbajeva, Nikolajs Gnatjuks un daudzi citi. Neskatoties uz lielo slavu – mūziķis arvien paliek atturīgs. Ne vaibsts neuzrāda satraukumu. Ja nu vienīgi roku kustības, kad, pirms pieskaršanās klavieru taustiņiem, viņš it kā mazliet nervozi izstaipa pirkstu locītavas. Šis žests, tāpat kā reizēm paasais humors, ir kļuvis par Maestro atpazīšanas zīmi, personības sastāvdaļu – ja viņš runā, tad saka kā naglai uz galvas. Gadās, ka sarunu biedrs apvainojas, bet ar ģēnijiem taču nestrīdas.
Tomēr Pauls nav tik skarbs, kā varētu šķist un pievēršas arī bērnu mūzikai. 1980. gadā viņš piekrīt Latvijas radio bērnu vokālā ansambļa “Dzeguzīte” vadītājas Dailas Martinsones lūgumam uzrakstīt kaut ko viņas audzēkņiem. Izrādās, ka tā ir liktenīga tikšanās un piekrišana. Tieši Pauls ir tas, kurš uz lielās estrādes skatuves uzved bērnu vokālo ansambli, kas kļūst par ne mazāka mēroga zvaigzni, kā citi šī žanra spīdekļi. 1981. gada Pauls kļūst par radio bērnu vokālā ansambļa “Dzeguzīte” koncertmeistaru un dziesmu autoru. Mazliet vecākai auditorijai tiek pieteikts diskomūzikls “Nāc pie puikām”, kas slavas saulē izceļ kārtējo Paula atradumu – līdz tam mazpazīstamo Bauskas grupu “Dālderi”.
1981. gada rudenī Pauls ar dziedošo aktieri Imantu Skrastiņu apceļo Kanādu un ASV sniedzot koncertus Monreālā, Toronto, Vankūverā, Sanfrancisko, Ņujorkā, pat slavenajā Kārngeihollā. Visos Latvijas nostūros skan Paula meldiņi no Dailes teātra izrādes “Šerloks Holmss”. Savā jubilejas koncertā viņš uz lielās skatuves piesaka kārtējo atradumu un zvaigžņu stundu piedzīvo Liepājas ansamblis “Credo”.
1981. gads zīmīgs arī ar to, ka sadarbībā ar kinorežisoru Jāni Streiču skatītājiem tiek nodota vismīlētākā latviešu komēdija “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kuras mūzikas autors ir Pauls.
1981. gada Mikrofona aptaujā visvairāk balsu saņem Maestro dziesma “Dāvāja Māriņa”. To izpilda Aija Kukule un bērnu ansambļa “Dzeguzīte” dalībniece Līga Kreicberga. Dziesmai ir interesants rašanās stāsts – kādā “Dzeguzītes” mēģinājumā Pauls paķircinājis Līgu – viņa apraudājusies, un komponists, kā atvainodamies, teicis, ka uzrakstīs viņai dziesmu. Un tā arī notika.
Jaunu balsu un kolektīvu atklāšana nerimstoši piesaista Paula klausītāju uzmanību un saglabā intrigu – ko jaunu Maestro atkal būs sarūpējis. Un Pauls neliek vilties. 1982. gadā Mikrofona aptaujā uzvar kārtējā viņa dziesma – “Cielaviņa” Jāņa Paukštello izpildījumā – un Raimonds Pauls kļūst par vienpadsmitkārtēju Mikrofona aptaujas uzvarētāju un paziņo, ka šajā aptaujā vairs nepiedalīsies, jo viņa radītās melodijas tajā uzvarējušas katru gadu un viņš vēlas dot iespēju jaunajiem. Šajā gadā top arī mūzika izrādei “Nāc pie puikām”.
1983. gadā Maestro velta dziesmu un veselu soloprogrammu ar nosaukumu “Atgriešanās” dziedātājai Aijai Kukulei. Savukārt Viktora Lapčenoka jaunais uzliesmojums ir radio solista un grupas “Inversija” vadošā dziedātāja statusā ar tādām jaunajām dziesmām kā “Vardīte”, “Pelnrušķīte”, “Dakters dos” un “Kad saule no mums novērsās”.
Šī perioda radošās darbības rezultātā 1980. gadā top kora mūzika zēnu korim – 10 latviešu tautasdziesmu apdares un dziesmu cikls ar Aspazijas vārdiem, 1981. gadā “Baltās dziesmas” zēnu korim un instrumentālajam ansamblim. Savukārt 1984. gadā dziesmu cikls klavierēm un korim, bet 1985. gadā desmit dziesmas zēnu korim un klavierēm ar M. Karēma vārdiem. Šajā laikā top arī estrādes dziesmu cikli – “Austrumu motīvi” 1982. gadā, “Pilsētas romance” 1983. gadā un “Melnais kliedziens” un “Cikls ar Raiņa vārdiem” 1985. gadā.
Vienlaikus ar nemitīgo komponēšanu un jaunu talantu atklāšanu, Pauls arī virzās augšup pa karjeras kāpnēm – 1984. gadā Raimondu Paulu ievēl par Latvijas PSR Komponistu Savienības valdes sekretāru, bet 1985. gadā saņem visaugstākās pakāpes titulu republikā – PSRS Tautas skatuves mākslinieks! Šajā gadā Pauls tiek arī ievēlēts par deputātu toreiz augstākajā valsts varas orgānā Padomju Latvijā – LPSR Augstākajā padomē.
Maestro Raimonda Paula mūzika valdzina ne tikai Latvijas estrādes cienītājus. Viņa komponētā “Dāvāja Māriņa” jeb “Миллион роз” kļūst gan par Allas Pugačovas mūža grāvēju, gan pārtulkotā versijā iekaro Japānas mūzikas tirgu, nesot atzinību un slavu autoram. Ciemošanās laikā Japānā Paulu tur uzņem gandrīz kā karaliskās ģimenes locekli. Par izcilo komponistu šajā laika posmā uzņem divas dokumentālās filmas – “Raimonds Pauls” 1977. gadā un “Maestro bez frakas” 1985. gadā.
1986. gada jubilejas koncertā atkal ir kāds jaunums – grupa “Remix”. Tā veidošanas nepieciešamība rodas gan no Paula atbildības par radio muzikālajiem kolektīviem, gan no vajadzības operatīvi sasaukt mūziķus, kas spētu ātri sagatavot un ieskaņot dziesmu pavadījumus dažādiem solistiem. Grupā apvienotie pārsvarā izrādās liepājnieki – Paula džeza pianisma students Uldis Marhilevičs, bundzinieks Vilnis Krieviņš, ģitārists Aivars Hermanis, spēcīgās balss īpašnieks Rodrigo Fomins (Igo). Šajā koncertā Maestro atkal saved kopā publikas iemīļoto duetu – Noru Bumbieri un Viktoru Lapčenoku – dziesmā “Viss nāk un aiziet tālumā”. Šajā gadā top arī cikls “Pērļu zvejnieks” zēnu korim un tenoram.
Lasīt vairāk1986. gada jubilejas koncertā atkal ir kāds jaunums – grupa “Remix”. Tā veidošanas nepieciešamība rodas gan no Paula atbildības par radio muzikālajiem kolektīviem, gan no vajadzības operatīvi sasaukt mūziķus, kas spētu ātri sagatavot un ieskaņot dziesmu pavadījumus dažādiem solistiem. Grupā apvienotie pārsvarā izrādās liepājnieki – Paula džeza pianisma students Uldis Marhilevičs, bundzinieks Vilnis Krieviņš, ģitārists Aivars Hermanis, spēcīgās balss īpašnieks Rodrigo Fomins (Igo). Šajā koncertā Maestro atkal saved kopā publikas iemīļoto duetu – Noru Bumbieri un Viktoru Lapčenoku – dziesmā “Viss nāk un aiziet tālumā”. Šajā gadā top arī cikls “Pērļu zvejnieks” zēnu korim un tenoram.
1986.gadā pēc Paula iniciatīvas izveido Vissavienības jauno dziedātāju festivālu-konkursu “Jūrmala”. Pirmajā gadā konkursā uzvar Igo, un Dzintaru koncertzālē pirmo reizi izskan Paula radītā dziesma ar Petera dzeju “Kā senā dziesmā”. Visiem esošajiem Maestro pienākumiem nu pievienojas arī konkursa žūrijas priekšsēdētāja darbs, kas velkas līdzi gadu desmitiem – arī 21. gadsimtā, kad kādreizējais konkurss “Jūrmala” transformējies par citas kvalitātes un skanējuma konkursu – “Jaunais vilnis”.
1987. gadā par Paula jauno zvaigzni Maskavas autorkoncertā kļūst Laima Vaikule. Tas Maestro ir atkal jauns izaicinājums, jo apburošā Laima Vaikule nav iesācēja uz skatuves un tagad jākomponē nobriedušai personībai ar savu “ES”. Bet viņš novērtē milzu potenciālu, kas strāvo no elegantās jaunās dāmas. Radio studijā grupas “Remix” pavadībā ieskaņo pirmo Laimas soloalbumu, kas ir pirmais solis ceļā uz padomjzemes klausītāja iekarošanu. Un tas Laimai Vaikulei izdodas ar uzviju. Komponists viņai raksta dziesmas latviešu un krievu valodā, kuras Laimas repertuārā ir vēl šobaltdien.
1988. gadā Pauls veicina Eduarda Rozenštrauha renesansi – rīkojot kopīgus koncertus. Šajā gadā komponists iecelts par Latvijas PSR Kultūras komitejas priekšsēdētāju, bet līdz ar amata maiņu no 1989. līdz 1993. gadam ir Latvijas kultūras ministrs. Viņa kabinetā goda vietā ir klavieres un oficiālie viesi izbrīnā iepleš acis, ja Pauls viņus pagodina ar improvizētu koncertu. Šajā laikā viņš paveic daudz – veicina trimdas latviešu māksliniecisko kolektīvu viesošanos Latvijā, gādā par Valmieras un Operteātra remontdarbiem, organizē izcilā komponista Jāzepa Vītola pīšļu atgādāšanu dzimtajā zemē, kā arī iedibina Lielo mūzikas balvu – godalgu, ar ko sumināt izcilākos latviešu mūziķus akadēmiskajā žanrā.
1988. gadā notiek pirmais oficiālais Ziemassvētku koncerts, kura ideja autors ir Maestro Raimonds Pauls. Koncertā piedalās Igo, Andris Daņiļenko, zēnu koris, “Dzeguzīte” un džeza sekstets Eināra Verro vadībā. Šajā gadā notiek arī pirmais Raimonda Paula solokoncerts Helsinkos, Somijā.
1992. gadā Kanādā un ASV notiek Paula autorkoncerti “Mana dziesma Latvijai” kopā ar Daini Porgantu. Šajā pašā gadā komponists iedibina “Latvju Ziņģes” tradīciju – īpaši demokrātisku Līgo vakara autorkoncertu un šlāgermūzikas festivālu vienlaikus, kā arī kļūst par Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda biedru. Maestro aizsāk jaunu tradīciju – Raimonda Paula Līgo vakara sarīkojumus, kuri kļūst par ikgadēju tradīciju un katru gadu notiek kādā no Latvijas pilsētām.
1993.gadā klausītāju vērtējumam tiek nodota koncertprogramma “Skumjas acis jums šovakar…” ar Austras Skujiņas dzeju. Šīs dziesmas autors veltījis Aijai Kukulei.
No 1993. gadā valsts prezidents Guntis Ulmanis lūdz Paulu ieņemt viņa padomnieka vietu kultūras jautājumos. Šajā amatā viņš ir līdz 1998. gadam. Paralēli no 1993. līdz 1995. gadam strādā par Latvijas Radio estrādes orķestra galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju.
Pauls uztur draudzību ar bērnu vokālo ansambli “Dzeguzīte”. 1993. gadā, kad ansamblim vajadzīgs jauns repertuārs, “Dzeguzītes” vadītāja Daila Martinsone iepazīstina Maestro ar daudzsološo dzejnieku Guntaru Raču. Tā top joprojām aktuālais grāvējs “Anniņa vanniņā”, kas aizsāk veselu virkni kopdarbu.
1994. gada 20. jūnijā klajā nāk Raimonda Paula pirmais mūzikas albums diska formātā “… un sākas viss no gala”, kurā apkopoti dažādos radošajos periodos radītu dziesmu jauni aranžējumi. Par dzejas izrādi “Visi koki dieva doti”, koncertu “Svinga laiks” un kompaktdisku “Ziemassvētkos” Pauls saņem Lielo mūzikas balvu 1994.
1995. gadā pirmizrādi Dailes teātri piedzīvo mūzikls “Meža gulbji” pēc Andersona pasakas motīviem. Pauls to rada sadarbībā ar dzejnieci Māru Zālīti. Togad iznāk arī pirmais divu kompaktdisku izdevums Latvijas mūzikas industrijā – Paula estrādes dziesmu izlase “Zelta 60”, kas atspoguļo pavisam nelielu daļu Maestro daiļrades.
1995. gada 12. aprīlī Maestro Raimonds Pauls saņem 3. šķiras Triju zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas valsts labā.
1996. gadā – savā 60. jubilejas koncertā – Maestro uz Latvijas Nacionālās operas skatuves pulcē populāros mūziķus – Mirdzu Zīveri, Igo, Aiju Kukuli, Viktoru Lapčenoku un Laimu Vaikuli. Notiek arī Paula jubilejas koncertturneja pa Latvijas pilsētām, kam seko koncerti ASV un Kanādā ar Laimu Vaikuli un “Dzeguzīti”, kas arī pieliek punktu ilgstošām turnejām viņa kā pianista karjerā.
Lasīt vairāk1996. gadā – savā 60. jubilejas koncertā – Maestro uz Latvijas Nacionālās operas skatuves pulcē populāros mūziķus – Mirdzu Zīveri, Igo, Aiju Kukuli, Viktoru Lapčenoku un Laimu Vaikuli. Notiek arī Paula jubilejas koncertturneja pa Latvijas pilsētām, kam seko koncerti ASV un Kanādā ar Laimu Vaikuli un “Dzeguzīti”, kas arī pieliek punktu ilgstošām turnejām viņa kā pianista karjerā.
1997.gadā filmā “Likteņdzirnas” klausāma Paula mūzika. Ar šīs filmas dziesmu “Par to” (Raudāja māte), kuru filmā izpilda aktieris Artūrs Skrastiņš, pirmo ievērību gūst Raimonda Paula jaunais talants – Normunds Rutulis.
Maestro nolemj, ka laiks meklēt jaunos talantus pašu mazāko dziedātāju vidū. Pēc viņa iniciatīvas 1997. gadā tiek izveidots bērnu – dziedātāju konkurss “Cālis”, kas kļūst par vispopulārāko bērnu dziesmu konkursu.
1998.gadā Pauls kopā ar pašmāju un ārzemju solistiem Latvijas Nacionālajā operā sniedz koncertu, kas veltīts Džordža Gēršvina simtgadei. Tajā piedalās arī Marija Naumova un kādreizējais dzeguzēns Gunārs Kalniņš.
Kopā ar diriģenta Māra Sirmā vadīto kori “Kamēr” top veltījums komponistam Emīlam Dārziņam – pēc katras izrādes “Melanhoiskais valsis” ar Artūru Skrastiņu galvenajā lomā, publika nespēj valdīt asaras un izrādi noslēdz ar stāvovācijām. Vēl kopā ar kori “Kamēr” top skaņdarbu programma un albums “Bahs. Kamēr. Pauls”, kurai radīti J.S. Baha “Labi temperētā klavesīna” prelūdiju un fūgu aranžējumi.
1998.gada pavasarī top programma “Regtaims operā”, bet 1999. gadā Pauls sacer pirmo garīgās mūzikas ciklu “Liec galvu krusta priekšā” vīru korim un solistam.
Latvijas ierakstu gada balvas organizētāji 2000. gadā piešķir Maestro balvu par Mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.
2000.gadā pirmizrādi piedzīvo muzikālā izrāde jauniešu mērķauditorijai “Leģenda par Zaļo Jumpravu” ar Gunāru Kalniņu galvenajā lomā. Šajā izrādē ar dzīvo muzikālo pavadījumu piedalās grupa “bet bet”, kas nolēmuši Paula populārākās melodijas jaunās skaņās izdot albumā “Nepārmet man”. Maestro nevēlas atgriezties pagātnē, bet gan ļauties jaunā gadsimta jaunajiem izaicinājumiem. Par vienu no tiem kļūst politika – Pauls cer kopā ar domubiedriem realizēt savus nodomus kultūrpolitikā. No 1998. līdz 2002. gadam Raimonds Pauls ir 7. Saeimas deputāts (Jaunā partija), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Bet no 2002. līdz 2006. gadam ir Latvijas Republikas 8. Saeimas deputāts (Tautas partija), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un pieprasījumu komisijas loceklis. Paula ieceres gan līdz galam neīstenojas. 1998. gadā pēc viņa iniciatīvas atklāj Vernisāžu – vietu, kur muzikālā teātra sarīkojumos un vakara koncertos Piano bārā pulcēties radošajai inteliģencei. Tomēr īsi pēc atklāšanas jāsecina, ka pārāk daudz ko izšķir nauda un ar cēliem mērķiem vien nepietiek. Tomēr jaunā laika sāpīgie pārdzīvojumi un bankās pazaudētās ievērojamās naudas summas nespēj iedragāt komponista pārliecību, ka mūzika, tāpat kā talants, ir Dieva dota, kuru nevar pārrēķināt naudā.
2000.gadā sākas Maestro Raimonda Paula un Rīgas Krievu teātra radošā sadarbība, kad uz skatuves savu otro dzimšanu piedzīvo Paula mūzikls “Kerija” – labākā muzikālā izrāde, kas izveidota Latvijas dramatiskajos teātros 1999./2000. g. sezonā. Pēc tam Alla Sigalova iestudē izrādi “Kabīrijas naktis”, un mūziku teātris lūdz sarakstīt tieši Raimondam Paulam. Tad seko izrādes-koncerti “Solo aktrisei un orķestrim”, “Vecais pulkstenis” un “Raimonds Pauls. Izlase”.
Paula jubilejas koncertā 2001. gadā savas ugunskristības piedzīvo Ance Krauze. Ar laiku rodas arī jauns duets – Ance Krauze un Normunds Rutulis.
2002.gadā Pauls atkal uzstājas Maskavā ar triumfāliem autorkoncertiem, kuros piedalās Alla Pugačova, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule un citi dziedātāji no Latvijas.
Raimonda Paula un dzejnieka Jāņa Petera sadarbība atspoguļojas gan teātra izrādēs, gan mūzikas albumos. Viņi kopīgi rada izrādi “Dāmu paradīze” 2001. gadā, vēlāk seko citas. Petera dzeja klausāma arī Normunda Rutuļa 2004. gada soloalbumā “Vīna dvēsele”. Raimonda Paula simpātijas pret aktieru dziedāšanu izpaužas veltījumā Harija Spanovska vīrišķīgajam tembram – kopdarbā “Rudens Rīga”, kas Latvijas mūzikas ierakstu balvas komisijas vērtējumā atzīts par 2000. gada labāko šlāgeralbumu.
Mūziķiem ir liels gods sadarboties ar Maestro. Dziedātāji Jānis Stībelis 2002. gadā un Intars Busulis 2005. gadā godam pārstāv Latviju jauno izpildītāju konkursā “Jaunais vilnis”. Vēlāk Maestro ar Stībeli iepazīstina krievvalodīgo auditoriju, bet Busulim aranžē skaņdarbus kopā ar kori “Kamēr”, kā arī sagatavo nopietnu dziesmu ciklu “Dievs dod” ar Jevgēņija Jevtušenko vārdiem un veido citus kopīgums projektus.
2005. gadā pirmizrādi piedzīvo Dailes teātra izrāde „Melanholiskais valsis”. Tajā Pauls kā komponists pakāpjas soli atpakaļ tā autora Emīla Dārziņa priekšā un izrāda viņam cieņu savās klavieru improvizācijās šajā koncertstāstā.
2005. gadā iznāk vairāki Paula albumi – „Sonja Bishop sings Raimonds Pauls”, kurā zviedru dziedātāja Sonja Bishop iedzied 14 pazīstamas Raimonda Paula dziesmas angļu valodā; „Mana privātā dzīve” ir Latvijas Nacionālā teātra aktieru ansambļa „Drama” jaunas un agrāk nepublicētas Paula dziesmas ar Guntara Rača vārdiem, kā arī Raimonda Paula un Guntara Rača jaunāko dziesmu apkopojums „Zili brīnumi”, kuras izpilda Ance Krauze un Normunds Rutulis.
2006. gadā Latvijas mūzikā ir jauns duets – iznāk dziedātāju Lienes Šomases un Jāņa Moiseja pirmais kopīgais albums „Pasaule ir skaista”, kurā iekļautas Paula dziesmas ar Rača vārdiem. Klavieres iespēlējis pats Raimonds Pauls.
Turpinās tradīcija atzīmēt Paula dzimšanas dienas ar vērienīgu koncertu. 2006. gadā pirmo reizi Arēnā Rīga notiek Raimonda Paula dziedāšanas svētki, pēc kura iznāk albums ar šī ieraksta izlasi. To veido lielkoncerta dalībnieks un dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels.
Lasīt vairāk2006
2006. gadā Latvijas mūzikā ir jauns duets – iznāk dziedātāju Lienes Šomases un Jāņa Moiseja pirmais kopīgais albums „Pasaule ir skaista”, kurā iekļautas Paula dziesmas ar Rača vārdiem. Klavieres iespēlējis pats Raimonds Pauls.
Turpinās tradīcija atzīmēt Paula dzimšanas dienas ar vērienīgu koncertu. 2006. gadā pirmo reizi Arēnā Rīga notiek Raimonda Paula dziedāšanas svētki, pēc kura iznāk albums ar šī ieraksta izlasi. To veido lielkoncerta dalībnieks un dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels.
Par godu aktiera Edgara Liepiņa jubilejas atcerei un pieminekļa atklāšanai, iznāk arī īpašs albums „Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc”.
2007-2009
2007. gadā Raimonds Pauls piedalās Liepājas otrajā starptautiskajā džeza festivālā ar koncertu “Es un citi liepājnieki”. Pauls stāsta: „Ar Liepāju esmu saistīts jau no jaunības gadiem. Man vienmēr baudu sagādā spēlēt Liepājas teātrī. Es negribu plātīties, bet es biju viens no pirmajiem, kas vieglajā žanrā sāka muzicēt kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri. Mums bija klavieru skaņdarbi, mums bija disks. Ozoliņš pats ir aranžētājs, ar viņu ir viegli sastrādāties, jo viņam tā lieta patīk. Pēc manis ar simfonisko orķestri sāka sadarboties arī citi liepājnieki, piemēram, „Līvi”.”
Maestro Raimonda Paula tautasdziesmu aranžējumi programmā „Veltījums tautasdziesmai” skan Vispārējo dziesmu svētku programmā 2008. gadā. Šo programmu Pauls gatavo kopā ar jaunās paaudzes džeza, roka un popmūziķiem, tāpat kā pirms 50 gadiem pierādot šādas sinerģijas dzīvotspēju.
Gatavojot mūziku teātra izrādēm, Pauls paliek uzticīgs Petera dzejas izjūtai. Kopā rada izrādes “Draudzes bazārs” 2006. gadā, “Sapnis pār Brodveju” 2010. gadā un “Trubadūrs uz ēzeļa” 2013. gadā, kas reizē ir veltījums dzejniekam Jānim Sudrabkalnam.
2010
2010. gadā par ieguldījumu Krievijas un Latvijas kultūras saikņu stiprināšanā un krievu valodas popularizēšanā Latvijā Paulam pasniedz Krievijas valsts Goda ordeni. Šajā gadā Paulam piešķir arī Latvijas valdības apbalvojumu – Ministru kabineta balvu par ieguldījumu Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanā un pilnveidē, par ilggadēju māksliniecisko darbību bērniem un jauniešiem veltītā mūzikas repertuāra izveidē.
2010. gada septembrī Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvo muzikālā izrāde “Leo. Pēdējā Bohēma” – komponista muzikāls veltījums draugam gleznotājam Leo Koklem ar pašu Maestro pie klavierēm.
Pēc liepājnieka Andra Ērgļa dalības konkursā “Jaunais vilnis”, Maestro viņam sacer “Dziesmiņu par piedošanu”, kurai 2010. gadā seko soloalbums “Caur rozā brillēm” ar Guntara Rača dzeju.
2011-2012
2011. gadā uz Maestro 75. jubileju Arēnā Rīga notiek nebijis pasākums – Raimonda Paula Dziedāšanas svētki, kurā piedalās simtiem koristu un jubilāra izvēlētie solisti.
Pauls turpina sadarbību ar dziedošajiem aktieriem – 2011. gadā Maestro Dailes teātra dīvai Rēzijai Kalniņai velta melodijas muzikālā izrādē “Marlēna”, Nacionālā teātra jaunie, dziedošie aktieri Madara Botmane un Juris Jope kļūst par izredzētajiem dzejas un dziesmu programmā “Vēja ziedi”, kā arī 2012. gadā sagatavotā programmā ar Imanta Ziedoņa dzeju.
Maestro turpina sadarbību ar Krievijas māksliniekiem. 2012. gadā izdod Paula un dzejnieka Jevgēņija Jevtušenko dziesmu albumu “Dai, Bog”, kurā piedalās Krievijas šovbiznesa zvaigznes – Vladimirs Presņakovs, Irina Alegrova, Leonīds Agutins, Andželika Varum, Aleksandrs Buinovs, Valērijs Meladze un mūsu pašu Laima Vaikule.
2013
2013. gadā iznāk jauns bērnu vokālās popgrupas „Dzeguzīte” dziesmu albums „Lidojums ar gaisa balonu”, kurā iekļautas piecpadsmit pilnīgi jaunas Maestro Raimonda Paula dziesmas ar Guntara Rača vārdiem. Albumā iekļauti arī visu dziesmu instrumentālie pavadījumi un visu dziesmu teksti. Paula un Rača ražīgās sadarbības rezultātā 2013. gadā izdod nošu grāmatu – “100 Raimonda Paula dziesmas ar Guntara Rača vārdiem”, kam seko koncerttūre pa visu Latviju. Šajā gadā iznāk arī Laimai Vaikulei veltīts jaunu dziesmu albums “Atkal mājās”.
2014
2014. gadā turpinās sadarbība ar Rīgas Krievu teātri. Izrāde “Odesa – burvīgā pilsēta” ir kā himna Odesai – krāšņai un populārai dienvidu pilsētai pie jūras, kontrabandistu un dzejnieku pilsētai, viedajai pilsētai, kas smejas par spīti visam. Komponists Raimonds Pauls, dramaturgs Vjačeslavs Verbins un režisors Vladimirs Zolotars rada kultūras mītu par Odesu.
Daugavpils teātrī iestudē dziesmuspēli “Īsa pamācība mīlēšanā” pēc Rūdolfa Blaumaņa ar Raimonda Paula mūziku Oļega Šapošņikova režijā.
2014. gadā Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Pie Latvijas Nacionālās operas uz īpaši izveidotas brīvdabas skatuves koncertā “Dzimuši Rīgā” uzstājas Rīgā dzimušās akadēmiskās mūzikas zvaigznes, un starp viņiem – maestro Raimonds Pauls. Koncertu cikls “Dzimuši Rīgā” akcentē Rīgu kā saistošo – šobrīd pasaules mūzikas zvaigznes vienojošo – vietu. Vietu, kurā šie izcilie mākslinieki ir sākuši savas muzikālās gaitas, un vietu, kas devusi Eiropai un visai pasaulei tik daudz lielisku mūziķu.
Raimonda Paula mīlestība pret džezu nav zudusi. Viņa jaunatklātais talants – džeza dziedātāja Kristīne Prauliņa – ir īstais stimuls jaunu dziesmu radīšanai. Un 2014. gadā iznāk džeza mūzikas albums “Melns ar baltu”.
Dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels kopā ar maestro 2014. gadā ieskaņo īpašu “Ziemassvētku albumu” – 13 Raimonda Paula dziesmas ar Jāņa Poruka, Aspazijas, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Petera, Vizmas Belševicas, Guntara Rača un citu dzejnieku dzeju. Dziesmu sarakstā ir jau par klasiku kļuvušās Paula melodijas “Circenīša Ziemassvētki”, “Balts sniedziņš snieg uz skujiņām”, “Cik klusa nakts”, “Kā sniegi kalnu galotnēs”, “Zvani un sveces”. 2015. gadā mūziķu sadarbība turpinās grupas “bet bet” ietvaros – Raimonda Paula mūzika un Guntara Rača vārdi albumā “Vasara nebeigsies nekad”, kas ātri vien iekaro klausītāju simpātijas un radio topu virsotnes.
2015
2015. gadā top koncertprogrammā “Maestro – Piano – Rīga”, kurā iekļautas vokālās kompozīcijas ar dzejnieku Ojāra Vācieša, Guntara Rača, Jāņa Petera un Knuta Skujenieka vārdiem, kas pārstāv Raimonda Paula daiļradi plašā retrospektīvā skatījumā. Orķestris “Rīga” diriģenta Valda Butāna vadībā atskaņo Raimonda Paula teātra un kino mūziku. Miniatūras ar saksofona solo, kas ir viens no jaunākajiem Raimonda Paula instrumentālajiem skaņdarbiem kamermūzikas laukā. Miniatūru atskaņojumā piedalās orķestra “Rīga” saksofonists Oskars Petrauskis, flautists Andis Klučnieks, basģitārists Pēteris Liepiņš un perkusionists Normunds Everts, dziedātāji Ance Krauze, Inga Šļubovska-Kancēviča, Daumants Kalniņš. Pie klavierēm – maestro. Skan arī 2014. gadā radītais duets “Lai kas arī nenotiktu” un dziesma “Tu esi ceļš”.
2015. gadā spilgtu debiju kopā ar Raimondu Paulu piedzīvo grupas “Triānas parks” soliste Agnese Rakovska. Dziedātāja koncertprogrammā “Neaizmirsti mani” pārsteidz gan klausītājus, gan pašu maestro ar spēju būt daudzveidīgai, izpildot gan džeza skaņdarbus, gan šansonus.
Novembrī valsts svētkos svinīgā ceremonijā Dzintaru koncertzālē Jūrmalas pilsētas dome par ieguldījumu pilsētas vārda popularizēšanā un pilsētas attīstībā Jūrmalas augstāko apbalvojumu – Goda zīmi un titulu Goda jūrmalnieks – pasniedz izcilākajam latviešu populārās mūzikas autoram, komponistam un pianistam Raimondam Paulam.
2015. gadu maestro noslēdz Vecgada koncertos kopā ar LNSO un solistiem – Sonoru Vaici un Daumantu Kalniņu.
Gatavojoties maestro Raimonda Paula 80. dzimšanas dienas gadam, Latvijas Televīzija organizē jauno talantu konkursu dažādās Latvijas pilsētās. Novadu uzvarētājiem balvā dalība LTV 1 šova “Mana dziesma” speciālraidījumos, kuros skan tikai maestro mūzika.
80. jubilejas gadu iesāk Raimondam Paulam veltītas mājaslapas www.raimondspauls.lv atklāšana. Tajā pieejams elektronisks maestro skaņdarbu katalogs, dziesmu notis, informācija par izpildītājiem, dziesmu pirmatskaņojumiem utt.
12. janvārī dzimšanas dienas koncertu Raimonds Pauls rīko Nacionālajā teātrī, dziedošo aktieru sniegumā skan melodijas no teātru izrādēm, kā arī visu laiku labākās maestro dziesmas.
Komponista jubilejas gadu ievadot, TV3 ziņu dienestā tapusi Arņa Krauzes dokumentālā filma “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?” – atskats uz maestro mūžu, kas dokumentēts video.
Lasīt vairāk2016
80. jubilejas gadu iesāk Raimondam Paulam veltītas mājaslapas www.raimondspauls.lv atklāšana. Tajā pieejams elektronisks maestro skaņdarbu katalogs, dziesmu notis, informācija par izpildītājiem, dziesmu pirmatskaņojumiem utt.
12. janvārī dzimšanas dienas koncertu Raimonds Pauls rīko Nacionālajā teātrī, dziedošo aktieru sniegumā skan melodijas no teātru izrādēm, kā arī visu laiku labākās maestro dziesmas.
Komponista jubilejas gadu ievadot, TV3 ziņu dienestā tapusi Arņa Krauzes dokumentālā filma “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?” – atskats uz maestro mūžu, kas dokumentēts video.
30. janvārī notiek Raimonda Paula mūzikla “Spoks no Kentervilas” pirmizrāde (pēc Oskara Vailda noveles “Kentervilas spoks”) Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī ar 18 muzikāliem numuriem. Galvenās lomas atveido Veronika Plotņikova, Oļegs Teterins, Jeļena Sigova, Olga Ņikuļina, Pāvels Griškovs un citi.
15. martā pirmo reizi Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” 20 gadu pastāvēšanas vēsturē tiek pasniegta īpaša balva – “Dimanta mikrofons”, to saņem Raimonds Pauls.
2016. gada aprīlī maestro Raimonda Paula vārdadienā Liepājas pārstāvniecībā Rīgā notiek albuma “Nepārtrauc sievieti, kas klusē” atvēršanas pasākums. Diskā grupa “Sērkociņu cehs” ierakstījusi deviņas Paula dziesmas ar Leona Brieža un Evitas Mamajas dzeju no mūzikla “Marlēna”. Klavieru skaņas ir paša maestro iespēlētas.
Maijā Samanta Tīna iedziedājusi Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesmu “Kāds trakais mani uzgleznos”. Tā ierindojas 12. vietā “Muzikālajā bankā”.
2016. gada maijā izlasē “Zelta 80” (2 CD) izdoti Raimonda Paula pēdējo 30 gadu nozīmīgākie un populārākie ieraksti – 44 dziesmas (1986–2016), tostarp dziesmas no mūzikliem, kuri iestudēti Latvijas teātros, un brīvdabas izrāžu hiti. Izlasē rodami Intars Busulis, Dons, Zigfrīds Muktupāvels, Prāta vētra, Harijs Spanovskis, Ance Krauze, Normunds Rutulis, Liene Šomase, Dainis Porgants, Laima Vaikule, Remix, Jānis Sproģis, Aija Kukule, Kristīne Prauliņa, Madara Botmane un citi izpildītāji.
“Baltās paslēpes” – šajā 15 dziesmu albumā iekļautas īpaši pasaulslavenās operdziedātājas Elīnas Garančas balsij rakstītas maestro dziesmas ar Vizmas Belševicas dzeju, kas pirmatskaņotas šāda paša nosaukuma koncertā 18. septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī.
16. septembrī uz Lielās ģildes skatuves notiek ilgi gaidītā divu maestro – Marisa Jansona un Raimonda Paula – muzikālā tikšanās, piepildot sen lolotu ieceri par abu dižgaru satikšanos uz skatuves. Marisa Jansona diriģētajā koncertā Raimonds Pauls atskaņo sava iecienītā amerikāņu komponista Džordža Gēršvina “Rapsodiju blūza stilā”, programmā iekļauta arī Raimonda Paula mūzikas svīta “Teātris”.
Kā veltījums maestro jubilejā izdots Valsts akadēmiskā kora “Latvija” un Māra Sirmā ieskaņotais albums “Rozes gars” – Raimonda Paula 24 kora dziesmu apkopojums. Tā tituldziesma ar Jāņa Petera dzeju tapusi kā veltījums Emīlam Dārziņam, albums prezentēts koncertos 1. un 2. novembrī LU Lielajā aulā.
2016. gadā, godinot maestro 80. jubilejā, koncertprogrammu “Cits Pauls” kopā ar Latvijas Radio bigbendu sagatavojis Ralfs Eilands.
25. oktobrī MicRec laiž klajā ģitārista Mārča Auziņa pirmo solo albumu “Viens”, kurā ierakstītas divpadsmit Raimonda Paula melodijas, aranžētas ģitārai.
Par godu Raimonda Paula jubilejas gadam un ilgi lolotam kopdarbam – maestro un meiteņu kora “Spīgo” diskam “Ja man saule roku dotu” – Jelgavas kultūras namā 3. novembrī notiek “Spīgo” koncerts ar komponista piedalīšanos. Programmā iekļauts “Upju dziesmu” cikls un divas dziesmas no “Saules dziesmu” cikla ar Ineses Zanderes vārdiem. Koncertā skan arī teātra mūzika ar Jāņa Petera dzeju, ko izpilda Ance Krauze.
18. novembrī Rīgas domes balva “Gada rīdzinieks 2016” piešķirta maestro Raimondam Paulam par izcilu ieguldījumu Latvijas mūzikas un sabiedriskās dzīves attīstībā un Rīgas atpazīstamības veicināšanu pasaulē.
2016. gada nogalē albumā “R. Pauls. Opera” apkopotas pasaules skaistākās operu ārijas Raimonda Paula, Latvijas Radio bigbenda un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” stīgu grupas izpildījumā. Albuma izdošanai seko vairāki prezentācijas koncerti.
Decembrī kino Splendid Palace skan Agneses Rakovskas un Raimonda Paula audiovizuālā koncertprogramma “Es visas tavas vienaldzības krāšu”, prezentējot albumu “Vienaldzības” CD un vinila formātā ar maestro dziesmu interpretācijām.
2017
Savā dzimšanas dienā, 12. janvārī, maestro Raimonds Pauls uzstājas atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē kopā ar Latvijas Radio bigbendu un “Sinfonietta Rīga” stīgu grupu ar operu āriju programmu.
2017. gadā vairākos koncertos 70. jubileju svin izcilais estrādes dziedātājs Viktors Lapčenoks, koncertos Dailes teātrī februārī piedalās īpašais viesis – Raimonds Pauls.
27. jūnijā Gruzijas vēstnieks Latvijā Teimurazs Džandžalija pasniedz maestro Raimondam Paulam Gruzijas prezidenta rīkojumu “Par Ojāra Raimonda Paula apbalvošanu ar Goda ordeni”.
17. jūlijā Raimonds Pauls piedalās Jūrmalas Festivāla atklāšanas koncertā.
2017. gadā top jaunu Raimonda Paula dziesmu albums “Kad tu ej pie bitēm”, kurā iekļautas 16 dziesmas ar Jāņa Petera un Leona Brieža vārdiem. Tās izpilda Intars Busulis, Dināra Rudāne, Marija Naumova, Normunds Rutulis, Kristīne Prauliņa, Zigfrīds Muktupāvels, Ralfs Eilands, Samanta Tīna, Mārtiņš Ruskis, Rūta Dūduma un Roberts Memmēns. Albuma atvēršanas svētki notiek 11. oktobra vakarā Latvijas Nacionālās bibliotēkas restorānā.
Kopš oktobra beigām Raimonds Pauls kopā ar solistiem Kristīni Prauliņu, Dināru Rudāni un Mārtiņu Kanteru (Ruski) koncertē vairākās Latvijas pilsētās, piedāvājot jaunu koncertprogrammu “Ielūdz maestro Raimonds Pauls”, kurā iekļautas pilnīgi jaunas kompozīcijas ar Guntara Rača, Jāņa Petera un Leona Brieža dzeju, maz dzirdētas teātra dziesmas, kā arī jau pazīstamas un klausītājiem tuvas kompozīcijas. Muzikālo sastāvu vadīt maestro uztic ģitāristam un aranžētājam Mārcim Auziņam, iesaistot mūziķus Kristapu Vanadziņu, Tomu Poišu un Rūdolfu Dankfeldu.
2018
Lai piešķirtu jaunu skanējumu Raimonda Paula dziesmām ar Imanta Ziedoņa vārdiem – latviešu estrādes mūzikas klasikas šedevriem, no kuriem vairums tapuši 70. gadu izskaņā, projektā “Visas taisnības” apvienojas mūziķi – Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” biedri un viņu draugi Renārs Kaupers, Goran Gora, Māra Upmane-Holšteina, Elizabete Vētra, Edavārdi un citi. Jaunās versijas apkopotas albumā, atskaņotas koncertos 2., 3. un 4. martā RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O6.
2018. gada maijā izdots džeza vokālistes Kristīnes Prauliņas albums “Kontrasti” ar 15 jaunām Raimonda Paula dziesmām un Guntara Rača dzeju sadarbībā ar Latvijas Radio bigbendu, 24. maijā VEF kultūras pilī notiek albuma prezentācijas koncerts.
Tā paša gada jūlijā 400 CD kopijās MicRec izdod pavasarī veiktu Raimonda Paula dziesmu un skaņdarbu ierakstu “Dziedāšanas svētki koncertzālē “Lielais dzintars””. Tajā piedalās Valsts akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā, Liepājas Simfoniskais orķestris, solisti un instrumentālisti. Šis ir komponista veltījums Dziesmu svētkiem, ierakstā piedalās Oskars Petrauskis (saksofons) un solisti Eduards Vācietis un Raivo Jonass.
26. septembrī uz ekrāniem nonāk filma “Homo novus” pēc Anšlava Eglīša tāda paša nosaukuma romāna (režisore Anna Viduleja) ar Raimonda Paula mūziku.
13. novembrī mūzikas namā “Daile” pirmatskaņota koncertprogramma “Raimonds Pauls un Daumants Kalniņš. Tikšanās Dailē”, kurā skan jaundarbs – cikls “Putnu dziesmas” (Ineses Zanderes vārdi) un citas. Raimonda Paula dziesmas un fragmenti no mūzikliem. Kopā ar maestro un Daumantu Kalniņu muzicē kamerorķestris Kaspara Ādamsona vadībā, Raimonds Macats, Oskars Sproģis un Artis Orubs.
2018. gada Raimonds Pauls saņem Autortiesību bezgalības balvu par mūziku Pētera Pētersona izrādei “Man 30 gadu”, kas sacerēta 1962. gada iestudējumam un atdzimusi līdz ar jauno iestudējumu Latvijas Nacionālajā teātrī (pirmizrāde 2018. gada 24. maijā).
2019
12. janvārī dzimšanas dienu komponists atzīmē mūzikas namā “Daile” koncertā “Tikšanās Dailē” ar dziedātāju Daumantu Kalniņu. Maijā šī programma izdota dubultalbumā “Tikšanās Dailē”.
2019. gada Valentīndienā Ogres kultūras centrā notiek programmas “Raimonds Pauls. Kino” (mūzika no filmām “Ilgais ceļš kāpās”, “Dāvana vientuļai sievietei”, “Depresija”, “Klāvs – Mārtiņa dēls”, “Likteņdzirnas” un citām ) pirmatskaņojums, piedalās maestro, Latvijas Radio bigbends, “Radio trio” – Katrīna Anna Vīgante, Madara Dzintara Pluša un Gabriela Zvaigznīte, stīgu grupa.
Februārī pirmatskaņots mūzikla “Māsa Kerija” koncertuzvedums Valda Lūriņa režijā, galvenās lomas atveido Kristīna Zaharova, Rihards Lepers un Normunds Rutulis.
Martā MicRec sērijā “Latviešu populārās mūzikas nošu grāmatas” izdod otro Raimonda Paula dziesmu nošu krājumu. Tajā līdzās populārām maestro dziesmām iekļautas gan pavisam jaunas, gan agrāk notīs nepublicētas un retāk atskaņotas, kā arī formas un satura ziņā komplicētākas dziesmas – “Lapsenes nāve” (Imants Ziedonis), “Šķiršanās dziesma” (Austra Skujiņa) un citas.
2019. gada pavasarī pie klausītājiem dodas Raimonda Paula un aktiera Andra Bērziņa jaunā dziesmu programma “Es šonakt sēdēšu uz jumta” – 12 jaunas dziesmas ar Leona Brieža, Guntara Rača un Jāņa Petera vārdiem, kā arī Imanta Ziedoņa, Viljama Šekspīra, Māras Zālītes, Raiņa un citu izcilu dzejnieku dzejas lasījumi Andra Bērziņa interpretācijā. Ieraksta izdevumam diskā seko maestro un Andra Bērziņa koncerti Latvijas pilsētās.
Maijā klajā nāk Raimonda Paula dziesmu grāmata ar 100 populārākajām maestro dziesmām bērniem (MicRec).
Vasaras saulgriežos Daugavmalā Rīgā bija iespēja dzirdēt maestro Raimonda Paula joku dziesmu programmu “Viena tante teica…”, kurā piedalījās Ginta Krievkalna, Ieva Kerēvica, Aija Vītoliņa, Andris Ērglis un citi.
2019. gadā Raimonda Paula agrīno dziesmu koncertprogrammu “Brigadieris” iestudē tenors Nauris Puntulis, viņš to atskaņo koncertos arī tad, kad ieņem Latvijas kultūras ministra amatu.
2019. gada rudenī albumā “Viņš un viņa” ieskaņotas jaunas Raimonda Paula dziesmas ar dzejnieku Jāņa Petera, Leona Brieža un Guntara Rača vārdiem, kuras radītas īpaši dziedātājai Dinārai Rudānei. Šī programma, caurvīta ar gaišu, romantisku, sentimentālu un arī enerģisku dziesmu izpildījumu, izskan plašā koncertturnejā. Albums 2020. gada Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvā “Zelta mikrofons” iekļūst labāko piecniekā nominācijā “Labākais starpžanru albums”.
1. novembrī mūzikas nama “Daile” skatītāji pirmie novērtē jaunāko Raimonda Paula un Ances Krauzes koncertprogrammu “Sasala jūrīna”. Tajā skan gan dziesmas no abu sadarbības pirmsākumiem, gan jaunas tautasdziesmu apdares.
2019. gada nogalē izdots Mārtiņa Kantera albums “Piparmētru tēja” ar jaunām Raimonda Paula un Guntara Rača dziesmām, ierakstā piedalās maestro, Artūrs Jauntēvs, Uģis Tirzītis, Dināra Rudāne un citi. Albumam seko koncerti.
2020
Savā 84. dzimšanas dienā 12. janvārī maestro Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē klausītājiem pasniedz dāvanu – koncertprogrammas “Dienvidu akvareļi” pirmatskaņojumu. Kopā ar Latvijas Radio bigbendu tapušo programmu paspilgtina vokālisti Daumants Kalniņš un Ance Krauze, seko vairāki koncerti, kas tiek pārcelti un atcelti kovida pandēmijas dēļ.
2020. gada vasarā 16 jaunas Raimonda Paula dziesmas aktiera Gunta Skrastiņa priekšnesumā ar nesen tapušiem Jāņa Petera dzejoļiem izdotas albumā “Nopietni pa jociņam”, kam seko apjomīga koncertturneja.
Septembrī pie klausītājiem dodas jauna Raimonda Paula un Jāņa Petera roķīgā dziesma “Veltījums dzejniekiem” Buka (Jāņa Buķeļa) priekšnesumā, kas tapusi pateicībā tiem, kuri cauri laiku laikiem palīdzējuši uzturēt latvisku garu un spēcinājuši mūs grūtos brīžos. Dziesmas aranžētājs un studijas producents Gints Stankevičs talkā aicinājis Ivo Fomina grupas ģitāristu Robertu Dinteru, kurš iespēlējis ģitāras partijas.
24. oktobrī Latgales vēstniecības GORS 5. Starptautiskā ērģeļmūzikas festivālā “ORGANismi” Raimonds Pauls muzicē kopā ar Hamburgas Elbas filharmonijas goda ērģelnieci Ivetu Apkalnu, koncerts izvirzīts Latvijas Lielajai mūzikas balvai nominācijā “Gada koncerts”. Programmā: miniatūras no cikla “Naktstauriņi”, mūzika no teātra izrādēm un kinofilmas “Homo novus”, kā arī gruzīnu skaņraža Gijas Kančeli kinomelodiju svīta un citi.
2020. gada septembrī MicRec pārizdod divās skaņuplatēs Raimonda Paula pirmo dziesmu programmas, kuras ieskaņotas laikposmā no 1965. līdz 1969. gadam. Izdevumā lasāmi dziesmu teksti un Oresta Silabrieža stāstījums, komplektā iekļauts visu dziesmu izdevums CD formātā.
2020. gada novembrī Japānas valdība paziņo ārvalstnieku sarakstu, kuriem nolemts piešķirt Japānas valsts apbalvojumus. To vidū ir arī komponists Raimonds Pauls, kuram par ieguldījumu Japānas un Latvijas kultūras sakaru stiprināšanā ar mūzikas starpniecību, kā arī sapratnes veicināšanu abu valstu vidū piešķirts Uzlecošās Saules ordenis un Zelta stari ar kakla lenti.
25. augustā mūzikas namā “Daile” muzikālās fantāzijas “Suni ārā nedzenama nakts” pirmizrāde – par un ar Ojāru Vācieti Andra Keiša tēlā un Raimonda Paula mūzikā. Programma izdota arī CD ierakstā.
Atzīmējot Latvijas Radio 95. gadadienu, Radioteātrī satīriskos Valda Artava dzejas lasījumos satiekas ilggadējākā radio balss Gunārs Jākobsons un maestro Raimonds Pauls.
2020. gada nogalē grupu “Sērkociņu cehs” un “Credo” mūziķi un draugi ieskaņo skaņuplati ar Raimonda Paula mūziku “Atceries gan”. Tajā iekļautas piecas kopā ar Raimondu Paulu ieskaņotas dziesmas no “Credo” repertuāra ar Ievu Dreimani, Zani Butauti un Jāni Šteinbergu. Platē izdoti arī fragmenti no maestro 75. jubilejas koncerta “Pilsēta vētru un dzintara krastā” un skaņdarbs “Spēļu nakts Duntes krogā”, ko “Credo” atskaņoja Raimonda Paula 45. jubilejas koncertā (1981).
Decembrī Dailes teātra simtgadē izdotajā albumā “Dailes pieskāriens” apkopotas Raimonda Paula 15 Dailes teātra izrādēm (“Īsa pamācība mīlēšanā”, “Brands”, “Šerloks Holmss”, “Meža gulbji” u. c.) komponētas melodijas autora īpaši radītās klavierversijās. Albums izdots vinila plates un CD formātā.
Decembrī klajā nāk Raimonda Paula trio (Raimonds Pauls, Toivo Unts, Māris Briežkalns) džeza skaņuplate “Pastaiga pa Rīgu” ar 13 jauniem maestro instrumentālajiem skaņdarbiem “Vecpilsēta”, “Bastejkalns”, “Rīgas Doms”, “Vērmanītis” un citiem. Notiek vairāki koncerti ar šo programmu, kas 2021. gada aprīlī izdota arī kompaktdiskā.
2020. gada izskaņā Dzegužkalnā apskatāma audiovizualizācija “Kā sniegi kalnu galotnēs”, kuras pamatā Raimonda Paula un Zigfrīda Muktupāvela Ziemassvētku koncerta ieraksts mūzikas namā “Daile”.
Raimonda Paula dziesma “Dāvāja Māriņa” izmantota Disneja animācijas studijas Pixar filmā Soul, kuras pirmizrāde notiek 2020. gada Ziemassvētkos.
2021
Maestro 85. jubilejas gadu ieskandina ziņa, ka Grobiņā daļa Pils ielas pārsaukta par Paula ielu.
12. janvārī maestro Raimondam Paulam aprit 85 gadi. Svinot lielo notikumu, Latvijas Televīzijā tapusi dokumentāla filma “Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls”, kuras pirmizrāde notiek 8. janvārī. Žurnāliste un scenārija autore Henrieta Verhoustinska un režisors un operators Andrejs Verhoustinskis 2020. gadā sekojuši maestro gaitām un tam, kā, neraugoties uz šķēršļiem, ko uzlikusi pandēmija, Raimonds Pauls neapstājas un saglabā savu radošumu un dzīvessparu. Filmēšanas grupa saskaitījusi, ka 2020. gadā maestro uzstājies 54 koncertos – vismaz vienā koncertā katru nedēļu, turpinot ne vien izpildīt zināmas melodijas, bet arī radīt jaunas.
12. janvārī Dzintaru koncertzālē maestro 85. jubileja tiks atzīmēta ar koncertu, kurā uzstājas Dināra Rudāne, Ance Krauze, Intars Busulis, Daumants Kalniņš, Aleksandrs Antoņenko, “Framest”, Latvijas Radio bigbends. Kovida pandēmijas ierobežojumu dēļ koncerts skatāms attālināti – TV kanālā “ReTV”.
20. janvārī Latvijas Radio studijā top jauns Raimonda Paula skaņu ieraksts “Jazz Suites: Reimagined”. Albumā dzirdamas maestro pagājušā gadsimta 60. gados sakomponētās džeza svītas, ko bigbendam aranžējis Kārlis Vanags un iespēlējis Latvijas Radio bigbends ar maestro pie klavierēm, piedalās arī vibrofonists Miķelis Dzenuška.
13. martā valsts augstākā apbalvojuma mūzikā – Lielās mūzikas balvas – pasniegšanas ceremonijā ar balvu “Par izcilu sniegumu gada garumā” godina pianistu un komponistu Raimondu Paulu, kurš saņem arī auditorijas simpātiju balvu.
Martā maestro kopā ar aktieri Gunti Skrastiņu par albumu “Nopietni pa jociņam”. Albums saņem Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” kategorijā “Labākais šlāgermūzikas albums”.
Maijā džeza mūzikas izdevniecības Jersika Records paspārnē izdota Raimonda Paula trio skaņuplate “The Lost Latvian Radio Studio Sessions 1965/1966” jeb “pazudušie”, neizdotie Latvijas Radio studijas ieraksti (1965/1966). Platē iekļautas trīs Raimonda Paula džeza svītas: “Dienvidu akvareļi”, “Iespaidi” un “Kalnu skices”. Ierakstos muzicē pianists Raimonds Pauls, kontrabasists Aivars Timšs, bundzinieki Haralds Brando un Gunārs Gailītis, svītā “Dienvidu akvareļi” džeza saksofonists Aleksandrs Piščikovs.
2021. gada 23. jūnijā Raimonda Paula jaunajā programmā “Vasaras noskaņās” pirmatskaņojumu piedzīvo deviņas jaunas dziesmas ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem. Latvijas Radio 1. studijā tās izpilda maestro un aktieru ansamblis “Drama”: Dita Lūriņa, Karīna Tatarinova, Mārtiņš Egliens un Mārcis Maņjakovs. Koncertā piedalās arī Žoržs Siksna, viņš izpilda iemīļotas Raimonda Paula melodijas.
Par vienu no centrālajiem notikumiem savā dzīvē maestro nosauc koncertus “Ja tevis nebūtu” ar pasaulslaveno mecosoprānu Elīnu Garanču, kas notiek 23. un 24. jūlijā Latvijas Nacionālajā teātrī par godu maestro 85 gadu jubilejai. Raimonds Pauls dziedātājai veltījis divus dziesmu ciklus – ar Vizmas Belševicas un Ojāra Vācieša dzeju. Koncerta otrajā daļā iekļautas dziesmas no kinofilmām un teātra izrādēm ar Raimonda Paula mūziku, piedalās kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un instrumentālā grupa Raimonda Macata vadībā.
2021. gada septembrī igauņu dziedātājas Sofijas Rubinas priekšnesumā izdots Raimonda Paula balādes “Life in Black and White” koncertsingls. Dziesma radīta uz kompozīcijas “Vecais kino” pamata ar Gordona Pogodas vārdiem angļu valodā. Šī un citas dziesmas Sofija Rubina dzied koncertā 16. septembrī VEF kultūras pilī Rīgā, īpašā maestro 85. jubilejai veltītā mīlas dziesmu programmā, kurā piedalās arī aktrise Veronika Plotņikova, dziedātāja Dināra Rudāne, kamerorķestris “Kremerata Lettonica” un “VCP” pūtēju grupa.
2021. gada nogales koncertos kopā ar Raimondu Paulu uzstājas iepriekš nezināma jauna dziedātāja Paula Saija. Viņa piedalās arī programmā “Mierinājums”, kurā pirmatskaņojumu piedzīvo astoņas īpaši šiem Ziemassvētkiem radītas maestro dziesmas ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem. Koncertos tās izpilda maestro, Paula Saija, aktieris Gundars Grasbergs un vokālā grupa “Insomnia”.
2021. gadu Raimonds Pauls noslēdz kopā ar daudziem populāriem Latvijas dziedātājiem un Latvijas Radio bigbendu krāšņā koncertā, atceroties jaunības dienas ar Amerikas džeza “zelta laikmeta” melodijām un fragmentiem no albuma “Pastaiga pa Rīgu”, kā arī skanot populārām melodijām Dināras Rudānes, Kristīnes Prauliņas un citu sniegumā.
2022
2022. gadu sagaidīt kopā ar maestro mūziku Vecgada šovā “Uz deju lūdz Raimonds Pauls” ir iespēja ikvienam LTV1 skatītājam. Tajā piedalās maestro, Intars Busulis, Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Žoržs Siksna, Daumants Kalniņš, Ojārs Rubenis, Andrejs Ērglis un citi.
2022. gada aprīlī Latvijas Radio 1. studijā viesojās Ukrainas Prezidenta kamerorķestris “Kijivas solisti”, lai kopā ar Raimondu Paulu un Latvijas Radio bigbendu ierakstītu skaņdarbu “Vecais kino”.
2022. gadā publikai daudzviet Latvijā skan jauna koncertprogramma – “Pauls un Paula”, kurā iekļautas jaunas dziesmas ar Jāņa Petera un Guntara Rača vārdiem, arī maestro hiti dziedātājas Paulas Saijas priekšnesumā.
Maijā klajā nāk jauns dziedātāja Mārtiņa Kantera dziesmu albums “Glezna”, kurā iekļautas jaunas, sadarbībā ar Maestro Raimondu Paulu tapušas dziesmas. Albuma tituldziesmas ierakstā piedalījies Saulkrastu koris “Anima”.
2022. gada Līgo dienā Latvijas Radio 1 pirmoreiz izskan Raimonda Paula un dzejnieka Ernesta Dinsberga jaunā programma “Ziņģe par Rīgu”. Kopā ar komponistu pie klavierēm ierakstā piedalās mūziķi Mārcis Auziņš, Andris Grunte, Arvīds Platpers un citi, dziedātāja Elza Rozentāle un aktieris Gundars Āboliņš, kas, balstoties iepriekš ar aktieri Edgaru Liepiņu veidotajās maestro programmās, radījis jaunu kompozīciju, dramatizējot Ernesta Dinsberga literāros darbus.
6. augustā Liepājas atdzimušajā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” notiek Raimonda Paula mūzikas svētki, kuros kopā ar maestro uzstājas solisti – Daumants Kalniņš, Elza Rozentāle un Aivars Hermanis, Latvijas Radio bigbends, “Sinfonietta Rīga” stīgu grupa, skanot populārām dziesmām un melodijām jaunos aranžējumos.
2. decembrī Dzintaros notiek koncerts “Raimonds Pauls un draugi”, kurā piedalās dziedātāji Daumants Kalniņš un Elza Rozentāle, muzicē Latvijas Radio bigbends. Programmā: fragmenti no mūzikliem “Leģenda par zaļo Jumpravu” un “Māsa Kerija”, dziesmas, populāras kinomelodijas.
Decembrī pirmatskaņota jauna Raimonda Paula dziesma ar Aspazijas dzeju “Ziemsvētki” Paulas Saijas izpildījumā. Pirmoreiz maestro muzicē Mazajā Mežotnes pilī, kur uzstājas ar dziedātāju Sofiju Rubinu un instrumentālo trio.
Noslēdzot gada koncertsezonu, 19. un 20. decembrī K. K. fon Stricka villā notiek koncerti “Diskopauls” 80. gadu televīzijas mūzikas raidījumu estētikā, godinot Raimonda Paula devumu estrādes mūzikā. Maestro dziesmu aranžijas veido un koncertos uzstājas Elza Rozentāle, Miķelis Putniņš, Toms Mikāls, Kristians Priekulis, Rūdolfs Dankfelds, īpašais viesis – Žoržs Siksna.
2022. gada 18. decembrī mūzikas namā “Daile” tiek pirmatskaņota jauna koncertprogramma “Ance Krauze un Raimonds Pauls. Ziemassvētki Dailes namā”. Tajā līdzās populārām dziesmām pirmoreiz skan maestro apdarinātas suitu Ziemassvētku tautasdziesmas, kuras kopā ar meitām Elzu, Kati un Billi izpilda Ance Krauze.
2023
Par godu Raimonda Paula 87. dzimšanas dienai Latvijas Radio Radioteātris sagatavo muzikāli literāru koncertuzvedumu “Bet saules pulkstens iet…” Tajā iekļautas 11 jaunas dziesmas ar nepublicētiem Jāņa Petera dzejoļiem, kuras izpilda Intars Busulis un Paula Saija, teicēja lomā – Rihards Lepers. Kopā ar Raimondu Paulu muzicē Aivars Hermanis, Māris Briežkalns un Jānis Rubiks.
Maestro dzimšanas dienā pie klausītājiem dodas kārtējais jaundarbs – dziedātāja Kaspara Markševica izpildīta dziesma “Laipni lūgti”, kuras autori ir Raimonds Pauls un Guntars Račs, mutes harmoniku solo ierakstā izpilda Gunārs Jākobsons.
Jubileju komponists atzīmē ar koncertu Dzintaros, kurā piedalās Dināra Rudāne, Elza Rozentāle, Andris Keišs un Latvijas Radio bigbends.
Daugavpils Universitātes profesors entomologs Arvīds Barševskis komponista Raimonda Paula vārdā nosaucis Filipīnās jaunatklātu vaboļu sugu Acronia paulsi Barševskis, 2022, tādējādi sveicot maestro dzimšanas dienā.
2023. gadā izziņoti jauni koncertprogrammas “Atkal no jauna” koncerti, kuros piedalās maestro, soliste Paula Saija un mūziķi Raimonds Macats, Edvīns Ozols un Artis Orubs.
Atzīmējot Starptautisko teātra dienu, 2023. gada 27.martā plkst.16.00 un 19.00 Latvijas Radio 1. studijā notiks koncertuzvedums “Sveiks, Marģeri!”, kas ir Maestro Raimonda Paula veltījums komponistam, kultūras darbiniekam un vienai no 20.gadsimta spilgtākajām Latvijas kultūras personībām – Marģerim Zariņam.
Koncertuzveduma “Sveiks, Marģeri!” saturu veido ne vien Marģera Zariņa melodijas Raimonda Paula apdarē, bet arī fragmenti no M. Zariņa stāsta “Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi”. Šķiet, tieši Taizeļa tēlā autors iekodējis daļu no sevis – asprātīga un vitāla bohēmista tēlu.
Koncertuzvedumā piedalās aktieri – Dace Bonāte, Juris Bartkevičs, Raimonds Celms un Ieva Aniņa.
Mūziķi – Maestro Raimonds Pauls – klavieres, Gidons Grīnbergs – vijole, Valdis Zilvers – akordeons, Andris Grunte – bass, Māris Briežkalns – bungas.
Koncertuzveduma režisors – Edmunds Freibergs.
Jauniešu koris “Balsis” ieskaņojis jaunu Raimonda Paula albumu.
Albumā ieskaņots mazāk zināmais Raimonda Paula “a cappella” kordziesmu cikls “Dziesmas par Latvijas upēm” ar Ineses Zanderes dzeju, un kā īpašs papildinājums līdzās mūzikai albuma pēdējā celiņā “Upju lirika” skan paša maestro klavierspēle un dzeja autores lasījumā.
Raimonda Paula un Ineses Zanderes kordziesmu cikls “Dziesmas par Latvijas upēm” jauniešu kora “Balsis” izpildījumā skanējis koncertos jau agrāk, taču albumā mūzika ieskaņota pirmoreiz.
Un tā Raimonds Pauls joprojām turpina pārsteigt ar jauniem skaņdarbiem, spilgtiem talantiem un daudzveidīgām koncertprogrammām, kuras pulcē skatītāju pilnas zāles.