Raimonda Paula radošā biogrāfija

Izcilākais latviešu populārās mūzikas autors un pianists Raimonds Pauls ir slavenākais komponists ne tikai Latvijā, bet tālu aiz tās robežām. Viņa mūzika skanējusi neskaitāmās valstīs, visprestižākajās koncertzālēs, un tas, pateicoties viņa unikālajām melodiķa dotībām. Maestro Paula bagātā radošā iztēle apvienojusi latviešu tautas mūzikas intonācijas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un tautiskās ziņģes intonācijas un elementus ar modē nākošiem strāvojumiem, allaž spējot radīt aktuālu, visiem interesantu un reizē ārkārtīgi demokrātisku mūziku.

Komponists, pianists, diriģents, aranžētājs un producents Ojārs Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā, Iļģuciemā. Viņa bērnības mājas Nordeķu ielā vairs nav – tās vietā šodien slejas bezpersoniskas bloku mājas. Bet, kā zināms, tieši bērnībā gūst pamatu un spēku visai dzīvei. Paula ģimene cēlusies no strādnieku cilts – Voldemārs Pauls jau piecpadsmit gadu vecumā dodas uz fabriku, kur strādā viņa tēvs Ādolfs. Voldemāra māte un Ādolfa sieva, nākamā komponista vecmāmiņa Aleksandra, uztur nelielu bodīti, kur nepieciešamas palīdzes. Par to kļūst šuvējas mācekle Alma Matilde Brodele.

Lasīt vairāk
1936

Pēc kara, atgriežoties Nordeķu ielā, Iļģuciemā, gandrīz katrai ģimenei piešķirts neliels kartupeļu lauks, gurķu un sīpolu dobe, jāņogu krūms. Pauliem ir arī sava kaza, kuru bērniem šad tad nākas aprūpēt. Mamma darbojas pa māju un dārzu, tēvs garas stundas aizvada fabrikā, un arī bērniem smags darbs kļūst par ikdienišķu un pašsaprotamu lietu – tāpat kā kārtība un pieklājība pret apkārtējiem.

Lasīt vairāk
1946

Kopā ar džeza tikpat apsēsto Konservatorijas kursabiedru un kontrabasistu Egilu Švarcu 1956. gadā Raimonds dodas pie radiokomitejas mākslinieciskā vadītāja, komponista Jāņa Ivanova lūgt atļauju izveidot pirmo estrādes kolektīvu – instrumentālo sekstetu. Ivanovs saredz jaunekļu potenciālu un dod savu piekrišanu – tā iezīmējot latviešu pēckara estrādes mūzikas dzimšanas datumu. Estrādes sekstets: Pauls – klavieres, Švarcs – kontrabass, Gunārs Kušķis – klarnete, Georgs Slaveckis – ģitāra, Haralds Brando – sitamie instrumenti, Eduards Ābelskalns – vibrafons. Divu gadu laikā top 40 ieraksti ar nosaukumu “Mēs sākam”.  Pavasarī tiek ierakstīta arī pati pirmā Raimonda Paula sacerētā dziesma “Nenosūtītā vēstule” ar Dainas Avotiņas dzeju. To iedzied Valentīna Butāne.

Lasīt vairāk
1956

Raimonds Pauls savam Rīgas estrādes orķestrim ne tikai komponē un aranžē, bet pats arī diriģē, spēlē klavieres koncertos un dodas ar saviem mūziķiem tālos ceļojumos – 1966. gadā arī pirmo reizi ārpus PSRS robežām – uz Ungāriju. Piecus no gada 12 mēnešiem viņi aizvada izbraukumos. Koncertu daudzums ir gandrīz neticams – togad notiek 166 uzstāšanās. Padomju gados arī māksliniekiem ir darba plāns, kurš nosaka teju pārcilvēcisku darba grafiku ar gariem un nogurdinošiem ceļojumiem vilcienos un autobusos. Bet šajā gadā kolektīvs savu plānu pat pārpilda. Līdzās Padomju savienības plānam, arī Latvijai ir savs plāns, kurš jāizpilda, kā rezultātā estrādes orķestrim ir 270 koncerti gadā.

Lasīt vairāk
1966

1976. gadā atkal notiek Mikrofona aptauja. Kā aizsākta tradīcija – tajā atkal uzvar Pauls ar “Mēmo dziesmu”. Gandrīz viss populārāko dziesmu piecinieks šajā gadā pieder Paulam – “Inese”, “Atmiņas par Beranžē (Tāls Parīzes radio)” un “Latviešu jūrniekiem”. Tomēr trešo vietu izdodas izcīnīt Paula vadītās grupas “Modo” mūziķim Zigmaram Liepiņam ar dziesmu “Pusnakts stundā”.

1976. gadā ar ansambli “Modo” tiek apceļotas sociālisma bloka valstis (Polija, Bulgārija, Austrumvācija). Šajā gadā visprestižākajā sociālistisko valstu popmūzikas konkursā – Sopotas festivālā Polijā – skan viens no klausītāju iemīļotajiem skaņdarbiem “Tava balss” (Mēmā dziesma), tomēr žūrija lemj, ka saskaņā ar dalībvalstu iekšējo hierarhiju 1. vieta jāpiešķir Krievijas pārstāvei.

Lasīt vairāk
1976

1986. gada jubilejas koncertā atkal ir kāds jaunums – grupa “Remix”. Tā veidošanas nepieciešamība rodas gan no Paula atbildības par radio muzikālajiem kolektīviem, gan no vajadzības operatīvi sasaukt mūziķus, kas spētu ātri sagatavot un ieskaņot dziesmu pavadījumus dažādiem solistiem. Grupā apvienotie pārsvarā izrādās liepājnieki – Paula džeza pianisma students Uldis Marhilevičs, bundzinieks Vilnis Krieviņš, ģitārists Aivars Hermanis, spēcīgās balss īpašnieks Rodrigo Fomins (Igo). Šajā koncertā Maestro atkal saved kopā publikas iemīļoto duetu – Noru Bumbieri un Viktoru Lapčenoku – dziesmā “Viss nāk un aiziet tālumā”. Šajā gadā top arī cikls “Pērļu zvejnieks” zēnu korim un tenoram.

Lasīt vairāk
1986

1996. gadā – savā 60. jubilejas koncertā – Maestro uz Latvijas Nacionālās operas skatuves pulcē populāros mūziķus – Mirdzu Zīveri, Igo, Aiju Kukuli, Viktoru Lapčenoku un Laimu Vaikuli. Notiek arī Paula jubilejas koncertturneja pa Latvijas pilsētām, kam seko koncerti ASV un Kanādā ar Laimu Vaikuli un “Dzeguzīti”, kas arī pieliek punktu ilgstošām turnejām viņa kā pianista karjerā.

Lasīt vairāk
1996

2006. gadā Latvijas mūzikā ir jauns duets – iznāk dziedātāju Lienes Šomases un Jāņa Moiseja pirmais kopīgais albums „Pasaule ir skaista”, kurā iekļautas Paula dziesmas ar Rača vārdiem. Klavieres iespēlējis pats Raimonds Pauls.

Turpinās tradīcija atzīmēt Paula dzimšanas dienas ar vērienīgu koncertu. 2006. gadā pirmo reizi Arēnā Rīga notiek Raimonda Paula dziedāšanas svētki, pēc kura iznāk albums ar šī ieraksta izlasi. To veido lielkoncerta dalībnieks un dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels.

Lasīt vairāk
2006

80. jubilejas gadu iesāk Raimondam Paulam veltītas mājaslapas www.raimondspauls.lv atklāšana. Tajā pieejams elektronisks maestro skaņdarbu katalogs, dziesmu notis, informācija par izpildītājiem, dziesmu pirmatskaņojumiem utt.

12. janvārī dzimšanas dienas koncertu Raimonds Pauls rīko Nacionālajā teātrī, dziedošo aktieru sniegumā skan melodijas no teātru izrādēm, kā arī visu laiku labākās maestro dziesmas.

Komponista jubilejas gadu ievadot, TV3 ziņu dienestā tapusi Arņa Krauzes dokumentālā filma “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?” – atskats uz maestro mūžu, kas dokumentēts video.

Lasīt vairāk
2016
Atvērt jaunā logā (klausīties fonā)