Varēja būt, bet nebij’
Ne skūpstu, ne mēnesnīcas ...
Mēnesnīcas
Tomēr dvēselē slepu
Mani tu nesi līdzi.

Izrādās - tevī es tomēr
Dzīvoju visus šos gadus,
Visus šos gadus
Līdzās visapslēptākām domām
Visus šos garos gadus.

Vai no dieva, vai velna,
Vai uz ļaunu, vai labu -
Atceries, kā caur pelniem
Ko mēs reiz runājām abi.

Šodien zem sniega debess
Tu man atkal to saki ...
Varēja būt, bet nebij’,
Pārslas krīt lēni un smagi.

Pārslas krīt lēni un smagi,
Drīz man būs jāiet projām,
Drīz man būs jāiet projām.
Pārslas krīt lēni un smagi,
Drīz man būs jāiet projām,
Jāiet.

Tu bez manis,
Es bez tevis,
Tu bez manis,
Es bez tevis
Mūžu nodzīvojām.

Ko mēs reiz runājām abi.

Pārslas krīt lēni un smagi.
Pārslas krīt lēni un smagi.
Drīz man būs jāiet projām.
Drīz man būs jāiet projām.
Pārslas krīt lēni un smagi,
Drīz man būs jāiet projām,
Jāiet.

2x
Tu bez manis,
Es bez tevis,
Tu bez manis,
Es bez tevis,
Mūžu nodzīvojām.