Šī būs dziesma par visu, kas bijis
Un par visu, kas vēl tikai būs
Sen jau dzintara pavediens vijis
Vienā likteņa audeklā mūs

Māla krūzēs un ozola zaros
Ceļa grantīs un laukameņos
Visai pasaulei kaut kur pa vidu
Dobjos pērkonos un zibeņos

Jo mums kopīgi svētki un bēdas
Vienas cerības, laime un prieks
Seno kuršu un lībiešu pēdas
Glezna, kurā nav it nekas lieks

Šī būs dziesma par ziedošiem viršiem
Zaļām birzīm un ceļiem, kas šķir
Mazliet arī par Vecrīgas bruģi
Un par Latviju kāda tā ir

Un kad sudraba lietutiņš nolīst
Cauri birztalai meitenes skrien
Laimes lāses plūst lēni uz mājām
Vienā straumē, uz mājām arvien

Jo mums kopīgi svētki un bēdas
Vienas cerības, laime un prieks
Seno kuršu un lībiešu pēdas
Glezna, kurā nav it nekas lieks