Es mīlu tevi tā kā priede aug-
Tik neatturami, tik mierīgi un klusi,
Pār meža smalksni galvu pacēlusi,
Uz pašu sauli jauna priede aug.

Tu vari brūces viņas miesā cirst,
Un karstām lāsēm koka asins strāvos,
Bet drīz pār rētu sveķu bruņas blāvos,
Jo velti priedes mizā brūces cirst.

Viss sīko sāpju mēmais rūgtums gaist
Pret dzīvības un augsmes skaudro prieku.
Kad priedes galotne ar sauli rītos tiekas,
Viss sīko sāpju mēmais rūgtums gaist.

Tu sakies mani nesaprotam, draugs!
Kļauj vaigu priedei augošai, līdz dzirdi,
Un uzklausi līdz galam viņas sirdi!
Es mīlu tevi tā kā priede aug.

Es mīlu tevi tā kā priede aug-
Tik neatturami, tik mierīgi un klusi,
Pār meža smalksni galvu pacēlusi.
Uz pašu sauli jauna priede aug.

Tu vari brūces viņas miesā cirst,
Un karstām lāsēm koka asins strāvos,
Bet drīz pār rētu sveķu bruņas blāvos,
Jo velti priedes mizā brūces cirst.