Kur šodien bridīsim, melnknābi, trulīti,
Re, tavi draugi no upmalas sauc.
Skaties, kā brālīši raibajām mugurām,
Ratos uz pilsētu lustēties brauc.

Lec, trulīt, ratiņos, vicini spārniņus,
Lai tavā dzīvītē prieki arvien.
Tikai tās takas gar jūru un upmalu,
Tik un tā pašam būs reiz jāizbrien.

Trulīti, mazputniņ, ballējies, ballējies,
Drīzi jau modīsies vētra, kas plēš,
Spārniņus purinās, knābīti klabinās,
Turies, mans trulīti, tas tikai vējš.

Kur šodien bridīsim, putniņ, mans ceļotāj,
Vai tev pēc ballītes kājiņas sāp?
Vēl jau būs tūkstošiem smilšainu pauguru,
Kuros no rīta līdz vakaram kāpt.

Kas tev, tik maziņam, patika pilsētā,
Skaties, kur jūra, kur plašums un krasts.
– Es tikai gribēju, kaut vai uz mirklīti
Sajusties lielāks un būt neparasts.