Satikās uz ceļa takas
Divi zvirbulīši,
Viens uz otru paskatījās
Dusmīgi un tīši.

Leca viens no tāliem laukiem,
Pilsētnieks tam pretī,
– Skaties, deguns tev ar taukiem,
– Pats tu esi netīrs.

Čir-čir čir-čir-čir,
Čir-čir-čir-čir-čir-čir-čir,
Zvirbul’s zvirbulim ir brālis
Ir-ir-ir-ir-ir!

Tā tur abi saķīvējās,
Lēkāja kā zaķi,
Nepamanīja, ka abus
Nolūkojis kaķis.

Un, kad kaķis lēca loku,
Abi skrēja gaisā,
Padeva viens otram roku,
Lai lec kaķis maisā.

Vienā mirklī kļuva draugi
Tie no ienaidniekiem,
Čir-čir-čir-čir čivināja
Abi nu no priekiem.