Smaržo pasaule kā nepasacīts vārds
Cauri dzīslām izlīst neciešamas gaidas
Liepu gatves galā vēsta uzraksts kāds
Vienkārši un nesatricināmi- Smaidas.

Jā, patiesi, tā šīs mājas tiešām sauc
Kur jau tik daudz gadu nepaguris eju
Un pār slieksni kāpjot, izraudāties ļauts
Kaut sirds dziļumos es kā bez prāta smēju.

Smaidas, Smaidas, mana tēva Smaidas
manas mātes Smaidas, piedodiet
Ja vēl manos spēkos noplūkt nātres
Noplūkt nātres, kas uz sliekšņa zied.

Bet uz sliekšņa jau vairs tiešām nātres zied
Un par vēja vijoli sen jau loga rāmis
Drīz i jūs no ārdiem, Smaidas nokāpsiet
Lai pa lielo ceļu projām dotos rāmi

I tur smaržos viss kā nepasacīts vārds
I tur dzīslām caur līs neciešamas gaidas
I tur gatves galā vēstīs uzraksts kāds
Vienkārši un nesatricināmi- Smaidas.