Kam tu tik dzeltena, cielava,
Kam šodien dziedi tik klusi,
Šodien pat vējiņš tā domīgi
Nopūtās uz tavu pusi.

Kam tu tik skumīga, cielava,
Kur savas oliņas dēji?
– Tās rudā lapsa prom aiznesa,
Es atlidot nepaspēju.

Nu tagad lidinās cielava
No saules lēkta līdz rietam,
To ēnas pusē aiz meldrājiem
Šovakar dzirdēja dziedam.

Gan pienāks vasara, cielava,
Lidosi priecīgos baros,
Uzziedēs meldri un māllēpes,
Atvērsies pumpuri zaros.

Aizlidos dzeltenā cielava
Septembra vējgriezī bargā,
Atpakaļ atlidos stiprāka,
Raibaļas oliņas sargāt.