Es neatceros vairs kā jāsvin
kā jātek meitām aunus ķert
kā jālej laimes, jāvij vainags
es jūrā slīkdams, prasu dzert

Es dzerdams eju sevī iekšā
līdz ceļiem jūra, galvā sviests
Es esmu medus, bišu sanests
bet medus spiežu neizspiests

Esmu medus sevī iekšā
un iespējams pat ļoti salds
bet nav kas mani izsviež ārā
un šķībs ir jūsu goda galds

Esmu medus sevī iekšā
un iespējams pat ļoti salds
bet nav kas mani izsviež ārā
un šķībs ir jūsu goda galds

Es neatceros vairs kā jāsvin
Es jūrā slīkdams, prasu dzert
Jums mana noslīkšana jāsvin
un vienreiz jāiemācās dzert

Bet jūs to neprotat pat slīkstot
Jūs rādāt pigu pasaulei
balts dieviņš sēd uz mākoņmalas
un vēl simts gramus jūrā lej

Esmu medus sevī iekšā
un iespējams pat ļoti salds
bet nav kas mani izsviež ārā
un šķībs ir jūsu goda galds

Esmu medus sevī iekšā
un iespējams pat ļoti salds
bet nav kas mani izsviež ārā
un šķībs ir jūsu goda galds

Esmu medus sevī iekšā
un iespējams pat ļoti salds
bet nav kas mani izsviež ārā
un šķībs ir jūsu goda galds

Esmu medus sevī iekšā
un iespējams pat ļoti salds
bet nav kas mani izsviež ārā
un šķībs ir jūsu goda galds