Pilsētā dzīvoja vārna,
Melna kā asfalta piķis.
Tai patika kaitināt bērnus,
Piemita vārnai tāds niķis.

Reiz kādā saulainā rītā,
Vārnu sarāja Duksis,
Bet vārna tam šķēla ar knābi –
Nu, Duksi, kur tagad spruksi?

Duksi, Duksi, kur tagad spruksi?
Bērni dziedāja tā, bērni dziedāja tā –
Duksi, Duksi, kur tagad spruksi?
Krā, krā, krā, krā, krā!
Krā, krā, krā, krā, krā!

Nerausti vārnu aiz ūsām,
Lai cik tā nebūtu skaļa,
Tāda tai vārnai tā dziesma,
Kāda gan citiem tur daļa.

Tomēr tā nepatīk Duksim,
Viņam tas šķiet pārāk prasti,
Sunītis rēja, bet vārna
Jau turēja knābītī asti.